Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 30–100 cm augsts lakstaugs. Sakneņi spēcīgi, veido pazemes dzinumus. Stublājs smalki rievains, kails, dobs, mezglu vietās bieži veido piesaknes. Zemūdens lapas mīkstas, trīskārt vai četrkārt plūksnainas, ar lineārām plūksnām. Virsūdens lapas stingras, 20–30 cm garas, vienkārt plūksnainas, ar 4–9 plūksnu pāriem, gala plūksna trīsdaivaina. Lapu mala nevienādi zobaina. Ziedi īskātainos čemuros, stari 10–20, nevienādi. Daudz vīkala un vīkaliņa lapu. Vainaglapas baltas. Auglis – olveidīgs, 1,3–2 mm garš dvīņsēklenis. Zied jūlijā un augustā. Latvijā augs biežāk sastopams veģetatīvā, neziedošā veidā (Priedītis 2014). Paaudzes ilgums ir septiņi gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Kosmopolītiska suga, tās dabiskais areāls ir Eiropa, Rietum- un Centrālāzija, Ziemeļamerika, sastopama arī dažviet Āfrikas Z un A daļā, galvenokārt no siltās līdz mērenajai joslai. Dienvidāfrikā, Austrālijā un daļā Ziemeļamerikas tiek uzskatīta par invazīvu sugu (Govaerts 2024). Latvijā biežāk sastopama Zemgalē, kā arī Vidzemes augstienē. Citviet sastopama diezgan reti. Sastopamības apgabals (EOO) ir 41 693 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 96 km2. AOO un EOO noteikti ir lielāki, jo suga nav iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un tās atradņu reģistrēšanai nav pievērsta pietiekama uzmanība. Pieaugot informācijai par sugas izplatību, potenciālā kategorija varētu būt no LC līdz EN, tāpēc suga tiek vērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT).
Populācija. Latvijā sugas atradnes ir stabilas, to aizsardzību vismaz daļēji nodrošina upju straujteču aizsardzība un apsaimniekošana. Nav pētījumu par sugas populācijas lielumu Latvijā.
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug galvenokārt ar kalcija savienojumiem bagātīgos ūdeņos ar vidēji augstu barības vielu koncentrāciju, pārsvarā atklātās vietās (Tichý et al. 2023). Suga sastopama gan tekošos, gan stāvošos ūdeņos. Plašākas audzes Latvijā tā veido maz apēnotos straujteču posmos ar grants, oļu grunti. Sastopama arī avotstrautos (A. Priede, Dabasdati.lv 2024).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudošie faktori ir upju aizaugšana un eitrofikācija, kā rezultātā tās kļūst nepiemērotas sugai. Upju tīrīšana un ūdensaugu pļaušana nav uzskatāma par potenciālu draudu, jo augs ir daudzgadīgs, ar spēcīgu sakņu sistēmu. Tomēr Latvijas upēs, kas ir ļoti aizaugušas un kur aizaugums tiek pļauts atkārtoti, suga nav konstatēta.
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Suga sastopama, piemēram, dabas liegumā “Ziemupe”, dabas parkā “Abavas senleja”, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”, Ķemeru Nacionālajā parkā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Šīs sugas aizsardzībai būtiski ir saglabāt dabiskas un mazietekmētas upju straujteces, pasargāt tās no eitrofikācijas, aizaugšanas ar ūdensaugiem. Jāseko līdzi populācijas tendencēm atradnēs. Jāpēta sugai piemērotās dzīvotnes, lai precizētu sugas izplatību un populācijas lielumu Latvijā. Ieteicams iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Laura Grīnberga.
Summary. Lesser water-parsnip – Berula erecta. Rare in Latvia, occurring more often in Zemgale and the Vidzeme Upland. The AOO is 96 km2, and the EOO – 41,693 km2. The AOO and the EOO are larger than recorded because the species is not on the list of protected species, therefore insufficient attention has been paid to recording its localities. As the information about the actual distribution of the species increases, the potential IUCN category could be between LC and EN, therefore the species is assessed as NT. In Latvia, the species’ subpopulations are likely stable, their protection is, at least in part, ensured by the protection and management of river rapids. The population size is unknown. B. erecta forms large groups in lightly shaded sections of rapids with gravel and pebble bottoms. The threats are eutrophication and overgrowing of rivers, as a result of which the rivers are no longer suitable for this species. River cleaning and removal of aquatic plants are not considered a potential threat, since the plant is perennial, with a strong root system. However, the species has not been found in Latvian rivers that are very overgrown and where the aquatic vegetation is being removed repeatedly. The percentage of the species’ localities in protected areas is unknown (it has been recorded, for example, in the “Ziemupe” Nature Reserve, the “Abavas senleja” Nature Park, the “Augšdaugava” Protected Landscape Area and the Ķemeri National Park). It is essential to preserve natural and slightly modified river rapids, to prevent eutrophication and overgrowth with aquatic plants. Research on suitable habitats for the species is necessary to clarify the distribution and population size of B. erecta. It is recommended to include it on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
