Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Pieder Cuspidata Lindb. apakšģintij (Hodgetts et al. 2020). Velēnas augstas, irdenas, retāk zemas, cietas, gaiši, tumši vai dzelteni zaļas. Stumbrs spēcīgs, ar vairāk vai mazāk norobežotu hialodermu no 2–4 šūnu kārtām, skleroderma bāla vai dzeltenīga. Zari mieturos pa 4–5, no tiem 2–3 ir atstāvoši. Stumbra lapas 0,9–1,3 mm garas un 0,8–1,2 mm platas pie pamatnes, trīsstūraini mēlveidīgas, ar noapaļotu, bārkstainu galu un lejasdaļā ar paplašinātu apmali. Hialīnšūnas šauras, parasti bez šķērssienām un balsta šķiedrām. Zaru lapas 2–3 mm garas un 0,7–1,0 mm platas, plati olveidīgi lancetiskas, ar atstāvošiem galiem. Hialīnšūnas ar ļoti sīkām bezgredzenporām, kas lapas izliektajā virsmā galvenokārt koncentrētas lapas apakšdaļā, bet ieliektajā virsmā – augšdaļā. Hlorofilšūnas griezumā trīsstūrainas vai trapecveida. Sporangiji brūngani pelēcīgi; sporas dzeltenas, papillozas (Савич-Любицкая 1952; Galeniece, Tabaka 1962; Зеров 1964; Flatberg 2002; Jukonienė 2003; Игнатов, Игнатова 2003; Laine et al. 2009; Hölzer 2010; Vellak et al. 2013).
Izplatība. Cirkumpolāra boreoarktiska suga ar kontinentālu tendenci. Eiropā tā izplatīta izklaidus subarktiskajā un boreālajā zonā un ir visai reta arktiskajos un kalnu apgabalos. Sastopama Islandē un Ziemeļeiropā, kur R daļā ir reta. Plaši izplatīta Krievijas Eiropas daļā, izklaidus Centrāleiropā un Bulgārijā. Atrasta arī Āzijā, Ziemeļamerikā, tostarp Grenlandē (Ignatov, Baisheva 2019). Latvijā ļoti reta suga. Pirmo reizi novērota 20. gs. sākumā Rīgas apkārtnē – Baltezerā, Vangažos –, Skrīveros, Straupē, Olainē (J. Mikutovičs), Ķemeros (P. Galenieks) un 1931. gadā pie Linezera Biķernieku mežā Rīgā (M. Pēterēns). Pēc tam 20. gs. vidū zināma vairākās vietās Vidzemē, reti – arī Zemgalē un Latgalē (purvs pie Ūzēnu ezera Kokneses apkārtnē (Āboliņa 1961)) un pie Niniera ezera Cēsu apkārtnē (Аболинь 1963; LVMI Silava herbārijs). Pēdējos 50 gados konstatēta trijās atradnēs: Aijažu ezera palienē (L. Eņģele, 1992), pārejas purvā pie Linezera Lēdurgas apkārtnē (L. Salmiņa, 2003, B. Bambe, 2012), kā arī pārejas purvā Ventas labajā krastā netālu no Abavas ietekas (I. Rēriha, 2007; LVMI Silava un I. Rērihas herbārijs). Sastopamības apgabals (EOO) ir 686 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2.
Populācija. Eiropā zināmas daudzas sugas apakšpopulācijas. Krievijas Eiropas daļā tā dominē dažās pārejas purvu lāmu augu sabiedrībās (Игнатов, Игнатова 2003). Eiropas R un D daļā, piemēram, Francijā, Vācijā, Serbijā, Bulgārijā, reģionālās populācijas ir nelielas un izolētas. Austrijā zināmas galvenokārt vecas atradnes. Lielbritānijā suga iznīkusi purvu nosusināšanas dēļ. Sugas izplatība mazinās Eiropas D daļā, bet kopumā populācija Eiropā uzskatāma par stabilu (Ignatov, Baisheva 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un dinamika nav zināmi.
Biotopi un ekoloģija. Suga sastopama slīkšņu paklājos ezeru aizaugšanas joslās sūnu un pārejas purvos, tundrā – purvos pie ūdenstecēm un ezeriem. Slapjos pārejas purvos un slīkšņās reizēm atrodama arī ūdenī (Ignatov, Baisheva 2019). Ukrainā sastopama zemajos purvos (Зеров 1964). Vācijā suga aug mezotrofos līdz eitrofos biotopos, pie strautiem un kūdrainos ezeru krastos (Hölzer 2010). Latvijā atrasta zāļu un pārejas purvos, ezeru aizaugšanas joslās, reti – arī ezera krastā uz mitras vāji pārpurvotas smilšainas augsnes kopā ar grīšļiem (LVMI Silava un I. Rērihas herbārijs). Tās nozīmīgākais biotops ir slapji pārejas purvi un slīkšņas (Aболинь 1968). Pavadošās sugas ir tumšā pinkaine Cinclidium stygium, bezgredzena sirpjsūna Sarmentypnum exannulata, grieztais sfagns S. contortum (A. Āboliņas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir purvu nosusināšana un izmantošana kūdras ieguvei. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela AOO un prognozēta tās mazināšanās, kā arī piemērotu biotopu platības lieluma un kvalitātes un pieaugušu indivīdu skaita sarukums.
Aizsardzība. Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā (pašlaik tā nav aizsargājama). Suga konstatēta ĪADT dabas liegumā “Linezers”. Jāveic sugas atradņu aizsardzība, pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku, monitorings.
Autori: Baiba Bambe*, Līga Strazdiņa, Ansis Opmanis.
Summary. Obtuse bog-moss – Sphagnum obtusum. In Europe, the moss is scarce in the Subarctic and the boreal zones and rare in the Arctic and mountain areas. It was first found in Latvia by J. Mikutowicz at the beginning of the 20th century. Subsequently, in the mid-20th century, it was found in several places in Vidzeme, rarely also in Zemgale and Latgale. Three localities have been found in the last 50 years. A very rare species in Latvia. EOO in Latvia is 686 km2, and AOO is 12 km2. In Latvia, the regional population size and dynamics are unknown. It grows in grass fens and transition mires, in lake overgrowth zones, rarely also on lake shores on moist, slightly waterlogged sandy soil together with sedges. Drainage and peat extraction threaten the species. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and predicted declines in the area and quality of suitable habitat, and in the number of mature individuals. The species should be included on the list of protected species of Latvia. The species has been recorded in a protected nature territory – the “Linezers” Nature Reserve. Protection of the localities of the species, studies on the population size, distribution and dynamics, and monitoring should be carried out.
Literatūras saraksts
