Morfoloģija un bioloģija. Sūnu kamene ir vidēja izmēra, ķermeņa garums 10‒14 mm. Tās karalieņu raksturīgā iezīme ir gandrīz pilnīgs melnu sariņu trūkums uz ķermeņa – vēdera un krūšu sāni ir klāti blīviem dzeltenīgi brūniem sariņiem, bet krūšu virspuse ar koši sarkanbrūniem, kas krūšu priekšdaļā pie galvas un aizmugurējā daļā pie vairodziņa vienmērīgi pāriet gaišākos dzeltenbrūnos sariņos (līdzīgajai brūnjoslas kamenei B. humilis sariņi krūšu virspusē ir vienmērīgi koši sarkanbrūni līdz priekšējai un aizmugurējai krūšu malai). Vecākas kamenes ar izbalējušu apmatojumu dabā var būt grūti atšķiramas no brūnjoslas un tīruma kamenes B. pascuorum. Tēviņus atšķirt ir sarežģītāk, tas prasa dziļākas zināšanas kameņu morfoloģijā un ir iespējams tikai laboratorijā (Amiet et al. 2017; Rasmont et al. 2021).
Izplatība. Eiropā suga izplatīta gandrīz visā tās teritorijā – retāk Fenoskandijas Z daļā un tās vidienē (Skandināvijā sūnu kamenes izplatība koncentrēta jūras piekrastē). Regulāri konstatēta Igaunijā (Paukkunen 2019; Rasmont et al. 2021; GBIF 2022; SLU Artdatabanken 2022; eElurikkus 2022). Latvijā 20. gs. bijusi bieži sastopama un plaši izplatīta – zināmas vairāk nekā 20 atradnes (Tumšs 1975). Kopš tā laika izteikti trūkst novērojumu, suga konstatēta tikai vienā atradnē valsts D daļā. Ņemot vērā izplatību kaimiņvalstīs, domājams, suga sastopama biežāk. Trūkst datu sugas sastopamības apgabala (EOO) un apdzīvotās platības (AOO) aprēķināšanai. Potenciālais EOO, visticamāk, aptver visu valsts sauszemes teritoriju, jo Igaunijā suga sastopama gan jūras piekrastē, gan iekšzemē (eElurikkus 2022).
Populācija. Eiropas reģionālā populācija sarūk, un vairākās valstīs suga ir kļuvusi retāka (Rasmont et al. 2021). IUCN Eiropas bišu Sarkanajā sarakstā suga novērtēta kā apdraudēta (Nieto et al. 2014). Iespējams, Latvijā situācija varētu būt līdzīga un sugas reģionālā populācija pakāpeniski mazinās, taču to pašlaik nav iespējams pierādīt. Pētījumi par reģionālās populāciju lielumu, stāvokli un tendenci Latvijā nav veikti. Novērojumu skaita samazinājumu, salīdzinot ar 20. gs. vidus un beigu periodu, šobrīd būtu pareizāk saistīt ar pētnieku aktivitātes samazinājumu, nevis reģionālās populācijas krasu lejupslīdi.
Biotopi un ekoloģija. Suga pārsvarā saistīta ar atklātiem biotopiem – Ziemeļeiropā nereti apdzīvo jūru piekrastes pelēkās kāpas, sausās mežmalas, virsājus, kā arī citus atklātos biotopus ar pietiekamu ziedaugu klātbūtni (Rasmont et al. 2021; SLU Artdatabanken 2022). Tā kā Latvijā sūnu kamene pēdējās divās desmitgadēs konstatēta reti, trūkst datu par sugas apdzīvotajiem biotopiem valstī.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Pētījumā par Eiropas reģionālo populāciju secināts, ka klimata pārmaiņu dēļ suga nākotnē varētu izzust no daudzām pašreiz apdzīvotajām vietām un 2100. gadā modeļi sugai piemērotu dzīvotni paredz vien Skandināvijā un Somijā (Rasmont et al. 2015). Latvijā apdraudējums nav mērķtiecīgi pētīts un galvenais drauds nav noteikts, sugas novērtēšanai trūkst informācijas, tāpēc tā ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Jāturpina sugas izpēte tās atradnēs un meklēšana potenciāli piemērotos biotopos (īpaši piekrastē), lai noskaidrotu, cik bieži suga ir sastopama un kuri ir galvenie izplatības reģioni, kādi ir apdraudējumi, ekoloģija un nepieciešamie aizsardzības pasākumi.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Moss carder bumblebee – Bombus muscorum. Found almost throughout the whole Europe, but less widely in its North (in Scandinavia, the distribution is limited to the sea coast). It was considered abundant and widespread in Latvia in the 20th century with more than 20 localities (Tumšs 1975). Since then, there has been a lack of observations – the species was found only in one locality in southern Latvia. Considering its distribution in neighbouring countries, it is assumed that the species occurs in Latvia more often than is presently known. Data are lacking for the calculation of the EOO and AOO. The potential EOO most likely corresponds to the entire land area of Latvia. In Europe, the regional population is declining, and the species has become rarer in several countries (Rasmont et al. 2021). The species is assessed as Vulnerable (VU) in the European regional Red List (Nieto et al. 2014). The situation is likely similar in Latvia and the regional population is declining. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. The species is associated with open habitats. In Northern Europe, it inhabits grey dunes, xeric forest edges, heaths, as well as other open habitats with sufficient presence of flowering plants (Rasmont et al. 2021; SLU Artdatabanken 2022). The habitat of the species in Latvia is unknown. The European regional population is declining due to climate change and the species could disappear, in the long term, from many current sites. The long-term model predicts the disappearance of the species from many currently inhabited areas, and that by 2100, the habitat suitable for the species will only remain available in Scandinavia and Finland (Rasmont et al. 2015). The main threat is unknown, and the species is assessed as Data Deficient (DD) in Latvia. The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. It is necessary to study the species in its localities and search for it in potentially suitable habitats to clarify the distribution, ecology, threats, and define the protection measures.
Literatūras saraksts
