Morfoloģija un bioloģija. Lielākais no ķauķīšiem. Apspalvojums samērā spilgts. Spārnu virspuse un mugura dzeltenzaļa. Labi redzamas dzeltenas krūtis, balts vēders un uzkrītoša dzeltena uzacs svītra. Pārtiek no lapotnē atrodamiem zirnekļiem un kukaiņiem. Vietās ar dažādu pameža biezumu un zemsedzes struktūru, uz zemes sūnās, zālē vai pat uz kailas zemes no zāles un sūnām būvē ļoti rūpīgi nomaskētu lodveida ligzdu. Dējumā 4–8 olas, gadā 1–2 perējumi. Gājputns, ziemo Āfrikā (LOB 2002).
Izplatība. Ligzdošanas areāls no Francijas rietumos aptver lielāko daļu Eiropas un sniedzas līdz Rietumsibīrijai. Ziemo Āfrikā, galvenokārt centrālajā daļā (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā mazliet mazinājusies (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība kopš 20. gs. 80. gadiem nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 16 164 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 88 306 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2016). Arī Eiropas populācija sarūk. Īstermiņā populācija mazinās Igaunijā, Krievijā un Lietuvā. Igaunijā populācija mazinās arī ilgtermiņā. Baltkrievijas un ilgtermiņā arī Lietuvas populācija ir stabila. Krievijas populācijas ilgtermiņa tendence nav zināma. Latvijā ligzdojošā populācija ir 517 243–696 347 pāri (1 034 486–1 392 694 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņā populācija pieaug, īstermiņa populācijas tendence iepriekš klasificēta kā stabila (Ķerus u. c. 2021), taču, aprēķinot populācijas pārmaiņas pēdējos desmit gados un pamatojoties uz jaunākajiem datiem, redzams samazinājums par 33%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo dažādu tipu mežaudzes, retāk vecus parkus, kapsētas u. tml. (LOB 2002). Paaudzes ilgums: 2,6 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, bet ir ticami, ka galvenais drauds sugai ligzdošanas vietās ir mežsaimnieciskā darbība. Iespējami draudi arī ziemošanas vietās, bet tie nav zināmi.
Aizsardzība. Svirlītis nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču ir sastopams daudzās no šīm teritorijām. Tiek veikts sugas populācijas monitorings (Auniņš, Mārdega 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina. Lai aizsargātu sugu, ir jāpārtrauc mežizstrāde ligzdošanas laikā un jāsaglabā pamežs.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Wood Warbler − Phylloscopus sibilatrix. The distribution in Latvia has not changed significantly since the 1980s. The AOO of the breeding population is 16,164 km2, the EOO – 88,306 km2. The breeding population is estimated at 517,243–696,347 pairs (1,034,486–1,392,694 adult individuals). The population is growing in the long term, the short-term population trend was previously classified as stable, but the calculation of population change over the last decade that is based on the most recent data demonstrates a 33% decrease. The species inhabits various types of woods and, less often, old parks, cemeteries, etc. Forestry activities are likely to be the main threat to the species in its breeding grounds in Latvia. There may also be threats in wintering areas, but they are unknown. Monitoring of the population of the species is ongoing. The legal status of the species does not need to be changed in Latvia. Suspension of logging during the breeding season and the preservation of the understory are required to conserve the species.
Literatūras saraksts
