Atgriezties
Stipri apdraudēta (EN)

Svītrainā zemeszvaigzne

Geastrum striatum DC (1805)

 
Stipri apdraudēta (EN)

Svītrainā zemeszvaigzne

Geastrum striatum DC (1805)

Foto: Diāna Meiere – svītrainā zemeszvaigzne.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: zemeszvaigžņu Geastraceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN D, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss tuvējās valstīs: Igaunija (EN 2019), Somija (VU 2019).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 1.1. Boreālais mežs, 1.4. Mērenās joslas mežs, 13.3. Piekrastes smilšu kāpas.
    Draudi: 7.3. Citas ekosistēmas izmaiņas.
    Aizsardzības pasākumi: 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība, 4.2. Apmācība, 4.3. Informētība un
komunikācija.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
LSG iepriekšējie izdevumi: 3. kat. (1996).

 

Morfoloģija un bioloģija. Svītrainās zemeszvaigznes augļķermeņi atvērušies ir vidēji lieli, 3–6 cm plati. Eksoperīdijs saplīst gandrīz līdz vidum 6–10 nevienādās, galos nosmailotās daivās. Sākumā daivas ir izplestas, vēlāk izžūstot, to galotnes saliecas uz augšu vai leju. Daivas sniegbaltas vai gaišpelēkas, ātri nokrāsojas netīrā okera krāsā vai brūnas, gaļīgas, trauslas. Sauss eksoperīdijs gaišā vai kastaņbrūnā krāsā, lokans, ādains, ar plaisām. Lodveida vai plūmjveida endoperīdijs, galotnē nedaudz platāks, vertikāli nedaudz saplacināts, 1–2 cm plats, sākumā miltains, sniegbalts, tad gluds, vēlāk okera krāsā. Virsmas krāsa pēc lietus pelēka, kastaņbrūna, dažreiz pilnīgi melna ar zilganu nokrāsu. Kātiņš labi izteikts, 4–6 mm garš un 2–3 mm diametrā. Apofīze parasti izteikta, ar lejup liektu asu malu. Peristoms līdz 6 mm garš, konisks, dziļi rievains, krokains, bez vai ar tikko manāmu pagalmu. Sporas lodveida, kārpainas, tumšbrūnas, 4–6 µm platas. Kapilīcija hifas vienkāršas, brūnas, 4–6 µm platas, galā sašaurinātas. Gleba purpurbrūna (Jeppson et al. 2013; Sunhede 1989; Dāniele, Meiere 2020). Suga ir daudzgadīga, augļķermeņi viengadīgi, veidojas rudenī, bet var saglabāties visu gadu.

Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, Āfrikā, Austrālijā mērenajā un boreālajā veģetācijas zonā, visur reti (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi konstatējis F. E. Štolls 20. gs. sākumā (Štolls 1913–1939). Zināmas deviņas atradnes (septiņas no tām pēdējos 20 gados) Rīgā, Doles salā, Raķupes krastos un citur. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 21 080 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 28 km2.

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Reģionālā populācija vērtējama kā neliela pieaugušu indivīdu skaits, visticamāk, nepārsniedz 250.

Biotopi un ekoloģija. Saprotrofa suga. Apdzīvotie biotopi visā sugas izplatības areālā, tostarp arī Latvijā, ir ļoti daudzveidīgi skujkoku un lapu koku meži, parki, dārzi, reizēm arī atklātas vietas. Aug auglīgās, parasti kaļķainās augsnēs, dažreiz uz veciem Formica ģints meža skudru pūžņiem. Konstatēta gan dabiskā vidē (Raķupes ielejā), gan parkos (lapegļu alejā), gan apstādījumos (Ziepniekkalna kapos Rīgā).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Draudi ir saistīti ar biotopa izmaiņām, piemēram, aizaugšanu. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.

Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, tās aizsardzības juridisko statusu Latvijā iespējams pārskatīt. Neliela daļa reģionālās populācijas (viena no septiņām atradnēm) atrodas ĪADT dabas liegumā “Raķupes ieleja”. Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar sugai piemērotu biotopu saglabāšanu. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.

Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.

Summary. Striated earthstar – Geastrum striatum. Found in Europe, North America, Africa, the temperate and boreal zones in Australia, but rare in all places. There are nine (seven of them in the last 20 years) known localities in Latvia. The AOO is 21,080 km2, and the AOO – 28 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals in the regional population probably does not exceed 250. A saprotrophic species. The species’ habitats throughout its range, including Latvia, are very diverse – coniferous and deciduous forests, parks, gardens and some open areas. It grows on fertile soils, usually calcareous, sometimes on old anthills (formed by Formica spp. ants). The threats include habitat alteration such as overgrowth. It is assessed as Endangered (EN) due to its very small regional population. It is a protected species in Latvia and a review of its legal status is recommended. Only one locality is in a protected nature area – the “Raķupes ieleja” Nature Reserve. The conservation measures are mainly related to the preservation of suitable habitats. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.

Literatūras saraksts

Dāniele, I., Meiere, D. 2020. Lielā Latvijas sēņu grāmata. Rīga: Latvijas Dabas muzejs, Karšu izdevniecība Jāņa sēta, 527.
Jeppson, M., Nilsson, R.H., Larsson, E. 2013. European earthstars in Geastraceae (Geastrales, Phallomycetidae) – a systematic approach using morphology and molecular sequence data. Syst. Biodivers., 11(4): 437–465.
Knudsen, H., Vesterholt, J. (eds). 2012. Funga Nordica: Agaricoid, boletoid, clavarioid, cyphelloid and gastroid genera. Copenhagen: Nordsvamp, 1083.
Latvijas Daba: sugu enciklopēdija 2022. Sēnes. https://www.latvijasdaba.lv/senes/ [skatīts 18.04.2022.].
Štolls, F.E. 1913–1939. Latvijas augstāko sēņu akvareļi. Rokraksts.
Sunhede, S. 1989. Geastraceae (Basidiomycotina): morphology, ecology and systematics with special emphasis on the North European species. Oslo: Fungiflora, 536.
Projekta finansētāji un partneri