Morfoloģija un bioloģija. Svītrainais kapucķirmis ir 4–6 mm gara vabole, ķermenis cilindriskas formas, krāsa spīdīgi melnbrūna. Priekškrūšu vairogs grubuļains, it īpaši priekšpusē, nedaudz pārliecas pār galvu. Taustekļi īsi, galos platāki. Saproksilofāgs. Kāpurs baltā līdz krēmkrāsā, līdz 10 mm garš, C burta formā, galva sklerotizēta. Kāpura attīstība ilgst no dažiem mēnešiem līdz gadam, pārtiek no kambija slāņa zem apdegušu priežu mizas. Pieaugušo vaboļu (imago) izplatīšanās uz jauniem kokiem un meža degumiem notiek galvenokārt jūnijā un jūlijā. Imago dzīvo dažas nedēļas (Vilks 2019; SLU Artdatabanken 2020).
Izplatība. Suga Eiropā sastopama no Francijas dienvidiem līdz Skandināvijas pussalas ziemeļiem un no Francijas rietumiem līdz Krievijas Eiropas daļas austrumiem. Eiropas centrālajā un D daļā atradnes ir saistītas ar kalnu reģioniem. Konstatēta visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvija atrodas sugas izplatības areāla ZR daļā. Zināmas 26 atradnes, vairākas no tām atrastas 2018. gadā, inventarizējot 20 degumus (Vilks 2019). Sastopamības apgabals (EOO) ir 39 544 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 104 km2. Tā kā piemērotas dzīvotnes ir iespējamas visā valsts teritorijā, potenciālais EOO aptver visu valsti.
Populācija. Eiropā suga sastopama pārsvarā boreālajā reģionā, kur, saskaņā ar vairāku valstu novērtējumiem (Mannerkoski et al. 2010; SLU Artdatabanken 2020; eElurikkus 2021; Muona, Mattila 2021), sugas reģionālā populācija mazinās vai mazināsies, jo visā boreālajā reģionā pēdējās desmitgadēs ir sarukusi meža ugunsgrēku intensitāte un platība (Wikars 2002; Hyvärinen et al. 2006; Donis et al. 2017; Vilks 2019; Lindberg et al. 2020). Lai gan Latvijā plaši reģionālās populācijas pētījumi nav veikti, 2018. gadā veikto 20 degumu inventarizācija liecina, ka reģionālās populācijas stāvoklis vērtējams kā nelabvēlīgs, – populācija, iespējams, mazinās vai mazināsies nākotnē (Vilks 2019).
Biotopi un ekoloģija. Boreālā un Alpu reģiona suga, galvenokārt izplatīta sausos priežu mežos. Sugai piemēroti dažādu tipu priežu meži pēc meža ugunsgrēkiem: svarīgi, lai ugunsgrēka intensitāte būtu pietiekami augsta, lai radītu piemērotas vairošanās vietas. Koka mizai ir jābūt ne tikai apdegušai, bet degušai līdz koksnei, turklāt suga apdzīvo tikai augošus, uguns novājinātus kokus. Kāpuri attīstās apdegušu, novājinātu skujkoku (parasti priežu) mizas iekšējā slānī, starp dzīvajiem un atmirušajiem audiem. Uzskata, ka kāpuri apdzīvo vietas, kurās vēlāk veidojas degumu rētas. Suga ir spējīga apdzīvot meža degumus vidēji līdz desmit gadiem, retos gadījumos 20 gadus pēc ugunsgrēka. Apdegušajā mizā visu gadu novērojami dažādu lielumu kāpuri un vaboles.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudošais faktors ir meža ugunsgrēku intensitātes un platību mazināšanās priežu mežos, atmirušās koksnes izvākšana un apdegušo koku ciršana pēc meža ugunsgrēkiem. Suga novērtēta kā jutīga (VU), jo tās AOO ir neliela, 104 km2, un, turpinoties minētajam apdraudējumam, sagaidāms, ka AOO un reģionālā populācija saruks.
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Tikai apmēram 10% atradņu ir ĪADT. Pirofilajām sugām nozīmīgākās ĪADT ir dabas liegumi “Stiklu purvi”, “Ances purvi un meži” un “Lielais Pelečāres purvs”, Ķemeru un Gaujas nacionālie parki, aizsargājamo ainavu apvidi “Ādaži”, “Ziemeļgauja”, “Augšdaugava” un “Augšzeme” (Vilks2019).Tajāsjāveicmežuapsaimniekošana ar kontrolētu meža dedzināšanu. Vienlaicīgi jāveic sugas reģionālās populācijas pētījumi, lai noskaidrotu, kad un cik ilgi degums ir piemērots sugai un kāda ir populācijas dinamika atkarībā no deguma stāvokļa. Sabiedrība ir jāinformē par kontrolētas mežu dedzināšanas kā apsaimniekošanas metodes nozīmi apdraudēto sugu un dabas aizsardzībā. Jāturpina mežu degumu inventarizācija, lai noskaidrotu sugas izplatību. Pēc ugunsgrēkiem mežā jāsaglabā atmirusī koksne un apdegušie koki.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Horned powderpost beetle – Stephanopachys linearis. The species is distributed in the boreal zone of Europe, mainly in Fennoscandia. In the central and southern parts of Europe, it occurs mainly in mountainous regions. Latvia is situated in the north-western part of the distribution range. 26 localities are known in Latvia. The EOO is 39,544 km2, and the AOO – 104 km2. The size of the Latvian regional population has not been determined, but its state and trends are assessed as unfavourable: the population and the AOO are declining and will continue to do so in the future. Stephanopachys linearis in Latvia inhabits pine forests, found on burnt, standing Scots pine trees in burnt areas. It inhabits mostly recently burnt (up to 10 years old) forests. The species is characterised by a fluctuating population with rapid quantitative changes depending on the intensity and area of forest fires. Larvae develop in the inner bark layer between the dead and live tissue of burned, weakened, but alive pines with bark burnt down to the wood. The main threat is the reduction in the intensity and area of forest fires and the removal of burnt wood after fires. The species has been assessed as Vulnerable (VU) because it has been observed and concluded that the Latvian regional population, AOO and quality of habitat are declining and will continue to do so in the future. It is, therefore, necessary to raise public awareness and educate stakeholders about controlled forest burning as an appropriate management activity to artificially expand suitable habitat for several rare and endangered, pyrophilic species. The species has a stable regional population in Fennoscandia, where controlled burning is carried out regularly. When applying measures like this in Latvia, it would also be necessary to conduct research to discover when and for how long burnt forest areas become suitable for the species and how the population dynamic depends on the state of burning. Likewise, after forest fires, it is required to leave dead and burnt wood in the forest. It is a species of EU importance and a protected species in Latvia. The species’ present status in Latvia needs to be maintained. Only about 10% of the known localities are in protected nature areas.
Literatūras saraksts
