Morfoloģija un bioloģija. Taisnmutes vārpstiņgliemeži ir vidēji lieli vārpstiņgliemeži. Čaulas augstums ir 12–13 mm, platums 3 mm. Lūpa bieza, balta un atliekta. Čaulai ir 11–12 vijumi; augšējie vijumi uzpūsti vairāk nekā apakšējie. Krāsa dzeltenīgi vai sarkanīgi brūna, var būt arī zaļganīga, spīdīga vai arī nedaudz caurspīdīga. Virsmas struktūra ar retām, platām un zemām ribām. Hermafrodīti. Dzīves ilgums 6–8 gadi. Saprofāgi un mikofāgi – barojas galvenokārt ar sēnēm, epifītiskajiem ķērpjiem un aļģēm (Лихарев 1962). Aktīvi veģetācijas sezonā, pārziemo zemsegā.
Izplatība. Pārtraukta (disjunkta) areāla suga. Izplatīta Eiropas centrālajā, A un Z daļā no Somijas D daļas līdz Ukrainai (Duda 2017). Suga ir sastopama Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Krievijā Austrumeiropas līdzenuma centrālajā, ZR un R daļā (Sysoev, Schileyko 2009; Моллюски Беларуси 2022). Sugai ir zināmas divas pasugas no kurām Latvijā ir sastopama nominālā pasuga P. o. orthostoma (MolluscaBase 2025). Izplatīta visā valstī, sastopama reti (Pilāte 2006; Rudzīte u. c. 2010; Rudzīte et al. 2018a). 20. gs. beigās bija zināmas nedaudz vairāk nekā desmit atradnes (Pilāte 1998). Šobrīd zināmas 43 sugas atradnes. Sastopamības apgabals (EOO) ir 60 831 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 128 km2.
Populācija. Eiropā reģionālā populācija mazinās (Duda 2017). Reģionālās populācijas stāvoklis Latvijā vērtējams kā stabils ĪADT. Nav datu par reģionālās populācijas stāvokli ārpus ĪADT.
Biotopi un ekoloģija. Tipiska meža suga. Biežāk sastopama platlapju mežos, iespējama palieņu mežos. Sastopama zem nobirām, uz kritalām, zem to mizas un mitrā laikā uz koku stumbriem. Būtiski, lai dzīvotnēs būtu tādas meža daudzveidībai nozīmīgas struktūras kā bagātīgs pamežs, atmirusi koksne un lapu koki (apse, platlapji) (Suško 1998).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā sugu apdraud mežsaimnieciskā darbība – lapu koku mežu izciršana un aizstāšana ar egļu jaunaudzēm (Duda 2017). Latvijā galvenie draudi ir dabisko dzīvotņu sadrumstalošana, to mazināšanās un degradācija saimnieciskās darbības rezultātā (Rudzīte et al. 2018b). Apdraudējumu rada mežu apsaimniekošanas mūsdienu metodes (mežizstrāde veģetācijas sezonā, augsnes virskārtu blīvējošas un saārdošas mežizstrādes tehnikas izmantošana, pameža izvākšana), dzīvotņu izciršana, mirušās koksnes izvākšana un mežu atjaunošana ar gliemežiem destruktīvām metodēm (augsnes aršana, monodominantu egļu un bērzu audžu veidošana un kopšana). To pastiprina meža ceļu būve un meliorācijas sistēmu renovēšana un ierīkošana, kas vēl vairāk sadrumstalo reģionālo populāciju, jo gliemežiem šādi ceļi un grāvji ir nepārvarams šķērslis. Vispārējās dabas aizsardzības prasības mežā (ar dažiem izņēmumiem) tikai daļēji un īslaicīgi nodrošina gliemežu sugu saglabāšanos, bet nenodrošina to ilgtermiņā (LVMI Silava 2014). Mežsaimnieciskā darbība notiek visos meža biotopos, kam ir saistība ar sugas dzīvotnēm. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), pamatojoties uz pārtraukto izplatību un saimnieciskās darbības radīto apdraudējumu, kā arī, ņemot vērā tās apdzīvoto platību, kas nevar pārsniegt 2000 km2.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzībai ir jāparedz iespēja veidot mikroliegumus. No pieejamajiem datiem nevar novērtēt, kāda daļa reģionālās populācijas atrodas ĪADT, taču vairums atradņu atrodas ĪADT, piemēram, Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos un aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”. Sugas aizsardzībā ļoti svarīga ir ES nozīmes meža biotopu praktiskā aizsardzība ārpus ĪADT. Pašreizējās saimnieciskās pieejas apstākļos sugas aizsardzībai ārpus ĪADT vēlams veidot mikroliegumus. Ieteicams ievākt datus par sugas sastopamību meža biotopu un citu sugu mikroliegumos ar mērķi izvērtēt nepieciešamību izveidot jaunus mikroliegumus. Sugas aizsardzības plānošanai ir jāveic pētījumi par tās izplatību un sastopamību ārpus ĪADT. Sugas dzīvotnēs ir jāsaglabā vārpstiņgliemežiem būtiskās struktūras – ēnojums, pamežs, atmirusī koksnes, lapu koki (apse, platlapji).
Autore: Digna Pilāte.
Summary. Door snail – Paracochlodina orthostoma. There are two subspecies, of which the nominate subspecies occurs in Latvia (MolluscaBase 2025). A species with disjunct distribution. It is found in Central, Eastern and Northern Europe, from southern Finland to Ukraine. The species is found in all of Latvia’s neighbouring countries, and although it occurs throughout Latvia, it is rare. 43 localities are known. The EOO is 60,831 km2, and the AOO – 128 km2. The potential AOO does not exceed 2,000 km2. The species inhabits forests, more often broadleaved forests. It is found under litter, on fallen logs, under their bark and in moist weather on tree trunks. It is important that habitats have abundant understory, dead wood and deciduous trees (aspen, broadleaved trees). In Latvia, the main threats are fragmentation and isolation of natural habitats, their reduction and degradation resulting from economic activities. Practical protection of forest habitats of EU importance outside protected nature areas is of great importance for the conservation of the species.. It is assessed as Endangered (EN) based on its disjunct distribution and threats from economic activities, as well as considering its limited AOO. The species is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Pilāte 1998). It is a protected species in Latvia, and it is also proposed to be included on the list of species for which conservation micro-reserves can be established. Most of the localities are found in protected nature areas.
Literatūras saraksts
