Morfoloģija un bioloģija. 3–10 m augsts krūms vai koks. Miza pelēka, pumpuri smaili, apmatoti. Lapas uz zariem pamīšus vai pušķos. Lapas saliktas, apakšējo daļu veido 4–5 pāri plūksnu, kas, sākot ar otro vai trešo plūksnu pāri, savstarpēji nedaudz pārsedzas. Lapas augšējā daļa vesela, maza, sekli daivaina vai gandrīz bez daivām. Veselā gala daļa un augšējais plūksnu pāris savstarpēji pārsedzas. Plūksnu mala ir zobaina. Ziedkopa – salikts vairogs. Ziedi balti. Vainaglapas manāmi garākas nekā kauslapas. Auglis – oranžsarkans ābols, ap 1 cm diametrā. Zied jūnijā (Priedītis 2014). Lai precīzi noteiktu sugu, jāveic molekulāri ģenētiskie pētījumi, kas Latvijas augiem nav veikti.
Izplatība. Ļoti rets Fenoskandijas un Baltijas endēms. Aprakstīts Fores salā (ziemeļos no Gotlandes). Vēl zināms Olandē un Dienvidnorvēģijā (Priedītis 2014). Morfoloģiski ļoti tuvs Dienvidnorvēģijā sastopamajai sugai Meiniha pīlādzim S. meinichii (Lindeb.) Hedl. Daudzviet Teodora pīlādzis netiek atzīts par pamatotu sugu un tiek uzskatīts par S. meinichii heterotipisku sinonīmu. Tā kā tiek izmantoti dažādi sugu jēdzieni, ir grūti definēt to ģeogrāfisko areālu un apkopot informāciju par populācijām (Ericsson 2011). Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem (Kurtto et al. 2018) ierosinājums Teodora pīlādzi iekļaut sugā S. meinichii ir noraidāms, jo visas S. teodori Liljef, s. l. populācijas ir attīstījušās neatkarīgi no tetraploīdā S. meinichii, kas sastopams tikai Norvēģijā. Latvijā Teodora pīlādzis sastopams ļoti reti, tikai Kurzemes ZR piejūrā starp Ovīšiem un Staldzeni. Sastopamības apgabals (EOO) ir 12 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. Hibridizācijas rezultātā ir izveidojusies suga (triploīds apomikts), kas ir spējīga patstāvīgi vairoties ar sēklām. Somijā sastopama tikai Olandē, kur zināmi tikai desmit nelieli koki. Zviedrijā Gotlandē indivīdu skaits nepārsniedz 400. Latvijā sastopami tikai atsevišķi indivīdi. Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tā izmaiņām Latvijā nav veikti.
Dzīvotnes un ekoloģija. Atsevišķi sugas indivīdi sastopami piejūrā starpkāpu ieplakās un mežainās jūrmalas kāpās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais sugas apdraudējums ir mežsaimnieciskā darbība.
Aizsardzība. Viens sugas indivīds konstatēts aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas piemineklī “Staldzenes stāvkrasts”, viens – dabas liegumā “Ovīši”. Suga konstatēta arī ārpus ĪADT.
Summary. Sorbus teodori is a very rare Fennoscandian-Baltic endemic species. It is morphologically close to the southern Norwegian species S. meinichii (Lindeb.) Hedl. Sometimes S. teodori is not recognised as a valid species and is considered a heterotypic synonym of S. meinichii. Due to the use of different species concepts, it is difficult to define its geographical range and compile information about the populations. According to recent studies, the proposal to include the species in S. meinichii was rejected, because all populations of S. teodori Liljef, s. l. have developed independently of the tetraploid S. meinichii, which is found only in Norway. In Latvia, S. teodori is very rare, found only on the north-western coast of Kurzeme between Ovīši and Staldzene. Both the EOO and the AOO are 12 km2. Studies on distribution changes and population size have not been conducted. As a result of hybridisation, a species (triploid apomict) has emerged which is capable of self-propagation by seeds. In Latvia, only individual plants have been found in interdune depressions and dune forests. The main threat to the species is forestry. One individual of the species was found in the “Staldzenes stāvkrasts” protected nature area, and another in the “Ovīši” Nature Reserve. Some individuals occur outside protected areas. It is necessary to conduct a survey in the coastal area between Staldzene and Ovīši to identify possible new species localities. Molecular techniques for plant species identification are required to prove the species presence in Latvia. Due to taxonomical uncertainties species has been assessed as Data Deficient (DD). The distribution, population size and threats need to be clarified to ensure an optimal protection and management regime. It is recommended to include it on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
