Morfoloģija un bioloģija. Aptuveni mājas strazda lieluma ūdensputns, paīsām dzeltenām kājām un uz augšu uzliektu knābi. Mugurpuse pelēcīga ar divām tumšām gareniskām svītrām. Pārtiek no sīkiem bezmugurkaulniekiem. Ligzda – bedrīte uz zemes, izklāta augu saknītēm un sausu zāli. Dējumā parasti četras olas, gadā viens perējums. Perē abi pieaugušie putni. Gājputns, ziemo Āfrikā, Arābijas pussalā un Dienvidāzijā (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Eiropas A daļas līdz Čukotkai Krievijā. Ziemo Āfrikas piekrastē (galvenokārt pie Indijas okeāna), Dienvidāzijas un Austrālijas piekrastē (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā ir pieaugusi (Keller et al. 2020).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, bet ne tik strauji, lai sugu atzītu par apdraudētu (BirdLife International 2019). Sarūk arī Eiropas populācija. Krievijas populācijas ilgtermiņa tendence nav zināma, bet īstermiņā populācija sarūk. Baltkrievijā īstermiņa tendence stabila, bet ilgtermiņā populācija pieaug (BirdLife International 2021). Pirmoreiz Latvijā konstatēta 1980. gadā zivju dīķos pie Lubāna. Iespējams, kopš tā laika arī ligzdoja, bet ligzdošana pirmoreiz pierādīta 1987. gadā (Baumanis 1989). Atsevišķos gados, iespējams, ligzdoja pat pieci pāri, taču kopš 20. gs. 90. gadu vidus novērojumu skaits ir mazinājies un ligzdošana vairs nav pierādīta. Vairākkārt atsevišķi īpatņi novēroti ārpus Lubāna apkārtnes, bet bez aizdomām par ligzdošanu (Celmiņš 2022).
Biotopi un ekoloģija. Suga ligzdoja ūdenskultūru dīķos, kad vēl nebija izzudusi kā ligzdotāja. Paaudzes ilgums: 4,2 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Sugas kā ligzdotājas izzušanas cēloņi nav zināmi.
Aizsardzība. Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Terek Sandpiper − Xenus cinereus. First recorded in Latvia in 1980 in fish ponds near Lake Lubāns. Probably breeding since then, but first confirmed in 1987. In some years, up to five pairs may have been breeding, but since the mid-1990s, the number of records declined, and breeding is no longer documented. On several occasions, single individuals have been observed outside the Lake Lubāns area but without evidence of breeding. The species nested in aquaculture ponds when it was not yet extinct as a breeder. The reasons for the extinction of the species as a breeder are unknown. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
