Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Sīki gaišzaļi augi irdenās velēnās. Stumbrs nezarots, fertilajiem dzinumiem 0,3 cm garš, sterilajiem – īsāks. Lapas 0,5–0,7 mm, mēlveida, ar noapaļotu galu. Sausas lapas ielocītas, slapjas – atstāvošas. Mala gluda, gar to šūnas ar noapaļotām papillām. Dzīsla gandrīz sasniedz lapas galotni. Sporofītu veido reti (bet augot uz dolomītiem, veido to biežāk), setas taisnas, iedzeltenas, 3–5 mm garas; sporangiji stateniski, eliptiski. Vairojas ar bāliem olveida vai neregulāras formas vairķermeņiem, kas bieži attīstās rizoīdu galos (Игнатов, Игнатова 2003; Smith 2004; Casas et al. 2006; Liepiņa 2017).
Izplatība. Mērenā klimata joslas suga. Eiropā plaši izplatīta R un centrālajā daļā, reta Skandināvijā, sasniedz Islandi un Norvēģijas ziemeļus, vietām sastopama uz austrumiem līdz Urālu dienvidiem (Smith 2004). Reti sastopama un bieži nepareizi noteikta Vidusjūras reģionā. Ārpus Eiropas konstatēta Makaronēzijā, Ziemeļāfrikā, Āzijā (Kaukāzā, Āzijas dienvidrietumos, Sibīrijas dienvidos), Ziemeļamerikā, tostarp Grenlandē (Blockeel et al. 2014; Sabovljevic et al. 2019; GBIF 2023). Latvijā sastopama visā teritorijā, izņemot DA un centrālo daļu. Atradnes koncentrētas Vidzemē un Kurzemē upju ielejās – Gaujas un tās pieteku (Raunas, Braslas, Līgatnes, Vildogas, Svīķupītes, Daudas, Egļupes, Vējupītes), Ventas, Abavas, Mazirbes baseinā. Pirmie sugas novērojumi Latvijā bijuši 1922. un 1924. gadā (N. Malta) Gaujas un Ventas krastā, 1926. gadā Pērses gravā (J. Strautmanis). Pēc tam konstatēta tikai 2002. gadā, un līdz 2021. gadam reģistrētas 29 atradnes (J. Kluša, 2020, S. Kaspari (S. Caspari) 2015, A. Opmanis, 2002–2021, I. Rēriha, 2009). Sastopamības apgabals (EOO) ir 14 204 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 96 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija kopumā ir stabila, nav ļoti sadrumstalota (Sabovljevic et al. 2019). Nav sīku datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām, taču tā kopumā vērtējama kā stabila. Liela un stabila apakšpopulācija ir Gaujas senlejā Gaujas un tās pieteku krastos, savukārt Kurzemē atradnes ir izolētas piemērota substrāta retuma dēļ.
Biotopi un ekoloģija. Citās valstīs suga sastopama uz dabiskiem iežu atsegumiem, laukakmeņiem, klintīm, kā arī cilvēka veidotām konstrukcijām (sienu pamatnēm, tiltiem, pieminekļiem, ķieģeļu mūriem), parasti tuvu ūdenim vai noēnotās vietās (Sabovljevic et al. 2019). Latvijā aug uz mitrām, noēnotām smilšakmens klintīm, uz kaļķakmens un dolomīta, uz saldūdens kaļķa atsegumiem sugu sabiedrībās ar avota kaļķenīti Gymnostomum calcareum, liekto spurlapi Homomallium incurvatum, mazo sekstīti Lophocolea minor, resnsetas poliju Pohlia melanodon (Liepiņa 2017; J. Klušas, A. Opmaņa, I. Rērihas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropas mērogā sugai nav lielu apdraudējumu (Sabovljevic et al. 2019). Ņemot vērā, ka reģionālā populācija Latvijā ir stabila, bet saistīta ar retu biotopu un tai ir neliela AOO, novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT).
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Konstatēta vairākās ĪADT: dabas liegumos “Ventas ieleja” un “Ventas un Šķerveļa ieleja”, Gaujas un Slīteres Nacionālajos parkos. Jāaizsargā sugas atradnes, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku, un draudiem.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Slender stubble-moss – Gyroweisia tenuis. A temperate moss species. It is widespread in Western and Central Europe, rare in Scandinavia, reaching Iceland and northern Norway, locally east to the southern Urals. It was first found in Latvia by N. Malta in 1922. In Latvia, it is found throughout the country, except in the south-east and central parts. Localities are concentrated in Vidzeme and Kurzeme in the river valleys of the Gauja and its tributaries, the Venta, the Abava and the Mazirbe basins. 29 localities have been registered by 2021. EOO is 14,204 km2, and AOO is 96 km2. There are no detailed data on the size and changes of the regional population of the species in Latvia; however, generally it is to be assessed as stable. A large and stable subpopulation is found in the Gauja valley, while in Kurzeme the localities are isolated due to the rarity of suitable substrate. In Latvia it grows on wet, shaded sandstone cliffs, on limestone and dolomite, on freshwater limestone outcrops. There are no major threats to this species at the European level. Given that the regional population in Latvia is stable but associated with a rare habitat and has a small AOO, it is assessed as Near Threatened (NT). A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. It is found in several protected nature territories – the “Ventas ieleja” and “Ventas un Šķerveļa ieleja” Nature Reserves, and the Gauja and Slītere National Parks. Protection of the localities of the species should be ensured and studies on the population size, distribution, dynamic and threats should be carried out.
Literatūras saraksts
