Morfoloģija un bioloģija. Tīģeru sīkstenes cepurīte ir 4–10 cm plata, pusapaļa līdz izpletusies, vēlāk izpletusies līdz plakana, vecumā piltuvveida, krēmkrāsas līdz bāli dzeltenīga, ar brūnām, centrā pārslainām, atspūrušām, malās šķiedrainām, pieguļošām zvīņām, sausa, blāva, ar asu, viļņainu malu. Mīkstums bālgans, dzeltējošs, plāns, sīksts, ar augļu smaržu un maigu garšu. Lapiņas krēmkrāsas līdz dzeltenīgas, platas, gar kātiņu nolaidenas, šķautnēs smalki zobainas. Kātiņš 3–5 cm garš, 0,4–0,8 cm diametrā, reizēm ekscentrisks, cilindrisks līdz saplacināts, ar sakņveida pagarinājumu, sākumā krēmkrāsas, vēlāk pelēkbrūns, pie pamata zvīņaini punktains, sākumā reizēm ar izzūdošu gredzenveida joslu, blīvs, sīksts. Sporas gludas, cilindriskas līdz elipsoīdas, bezkrāsainas, birumrakstā baltas, 5,9–7,8 x 2,7–3,7 μm (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi grupās veidojas galvenokārt pavasarī un vasaras sākumā, retāk vēlā vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, vietām Āzijā, Dienvidamerikā, Āfrikā, Austrālijā (GBIF 2023). Eiropā novērota ļoti reti, mērenajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama reti, galvenokārt Vidzemē. Pirmo reizi konstatējusi D. Pilāte 1995. gadā valsts DA daļā, Naujenē pie Daugavas (Avota 1996). Līdz 2022. gadam zināmas 17 atradnes. Visvairāk atradņu konstatētas Gaujas vecupju krastos visā upes garumā no Igaunijas robežas līdz Carnikavai. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 22 249 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 68 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām, taču apakšpopulācija Gaujas senielejā ir stabila. Pieaugušu indivīdu skaits Latvijā, iespējams, nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs. Sastopama gravās, mitros mežos uz kritalām, galvenokārt uz apsēm vai vītoliem, visbiežāk palieņu mežos vai ūdeņu malās uz ūdenī daļēji iegrimušas atmirušas koksnes (Knudsen, Vesterholt 2012).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas izplatību var ietekmēt atmirušas koksnes izvākšana īslaicīgi applūstošās teritorijās upju un vecupju krastos. Iespējama sugai piemērotu pārmitru, īslaicīgi applūstošu biotopu platības sarukšana un kvalitātes pazemināšanās nākotnē. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela apdzīvotā platība Latvijā un prognozēta tās mazināšanās, kā arī vērojams piemērotu biotopu platības, kvalitātes sarukums.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Sastopama ĪADT – aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, Gaujas Nacionālajā parkā, dabas parkā “Daugavas loki”. Sugas aizsardzībai ieteicams saglabāt lapu koku kritalas īslaicīgi applūstošās vietās un vecupju krastos. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Tiger sawgill fungus – Lentinus tigrinus. Distributed across Europe, North America, parts of Asia, South America, and Africa. It is very rare in Europe in the temperate zone. It is rare in Latvia, mainly in the Vidzeme region with 17 known localities up to 2022. The EOO is 22,249 km2, and the AOO – 68 km2. No information is available on the distribution changes due to a lack of studies. There are insufficient data on the regional population size and changes, but the Gauja Valley subpopulation is stable. The number of mature individuals in Latvia probably does not exceed 1,000. It is a wood saprotroph. The species is found in ravines, wet forests on logs, mainly aspen or willow, most often in aluvial forests or on the water’s edge on partially submerged dead wood. Its distribution may be affected by the removal of dead wood in temporarily flooded areas along river banks and oxbow lakes. There is a possible future decline in the area and quality of wet, temporarily flooded habitats suitable for the species. It is assessed as Endangered (EN) due to low AOO and the expected decline in area, and quality of suitable habitats. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species. It is found in protected nature areas – the “Ziemeļgauja” Protected Landscape Area, the Gauja National Park, the “Daugavas loki” Nature Park. It is recommended to preserve dead wood of deciduous trees in temporarily flooded areas, and on the banks of oxbow lakes. Research is needed on the regional population size, distribution and trends, life cycle and ecology.
Literatūras saraksts
