Morfoloģija un bioloģija. Mazliet lielāks nekā zvirbulis. Galva, mugurpuse, aste un spārni pelēkbrūni raibi. Vēderpuse balta ar tumšiem raibumiem. Parasti barojas dažādos zālājos uz zemes, pārtiek galvenokārt no mazajām skudrām. Ligzdo koku dobumos un būrīšos. Parasti izmet no dobumiem un būrīšiem citu putnu ligzdas. Ligzdu nebūvē. Dējumā 6–11 olas, gadā viens perējums. Gājputns, ziemo Āfrikā (LOB 2002).
Izplatība. Ligzdošanas areāls aptver gandrīz visu Eiropu un sniedzas uz austrumiem līdz Japānai, galvenokārt pa mēreno zonu. Galvenā areāla D robeža virzās pa Kazahstānas un Mongolijas Z daļu, bet atsevišķi izplatības apgabali arī tālāk uz dienvidiem. Ziemo Dienvideiropā, Āfrikā starp Sahāru un ekvatoru, Indijā, Āzijas dienvidaustrumos (kontinentā) un Japānas dienvidos (BirdLife International 2017). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā kopumā nav būtiski mainījusies, pieaugumam Pireneju pussalā kompensējot samazinājumu Francijā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu nav būtiski mainījusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu tā ir pieaugusi (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 4520 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 87 043 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2017). Eiropas populācija ir stabila. Krievijā un Baltkrievijā populācija stabila. Lietuvā un īstermiņā arī Igaunijā populācija sarūk (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 4000–10000 pāru (8000–20000 pieaugušu indivīdu). Ilgtermiņā populācija pieaug, īstermiņā klasificēta kā stabila (Ķerus u. c. 2021). Desmit gados populācija ir samazinājusies par 46%, taču, ņemot vērā nenoteiktību, ir liela varbūtība, ka samazinājums faktiski ir lielāks nekā 50%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo skrajus lapu koku un jauktus mežus pļavu un citu klajumu tuvumā, arī parkus, dārzus un kultūrainavu ar atsevišķām koku grupām (LOB 2002). Paaudzes ilgums: 2,9 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek iegūta, bet Eiropas līmeņa novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Tiek uzskatīts, ka populāciju lejupslīdi var izraisīt palielināts nokrišņu daudzums ligzdošanas sezonas laikā klimata pārmaiņu dēļ. Sugas dzīvotni, tostarp barības pieejamību, apdraud lauksaimniecības intensitātes palielināšanās, zālāju zudums un lapu koku mežu aizstāšana ar skujkoku stādījumiem (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Tītiņš nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču ir sastopams daudzās no šīm teritorijām. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā zālāji mozaīkā ar mežiem un jāmazina pesticīdu lietojums (tostarp dārzos).
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Eurasian Wryneck − Jynx torquilla. In Latvia, no significant change in the distribution has occurred between 1980–1984 and 2000–2004, while growth was observed between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of breeding population is 4,520 km2, the EOO – 87,043 km2. The breeding population is estimated at 4,000– 10,000 pairs (8,000–20,000 adult individuals). The population is increasing in the long term but has declined by 46% in ten years, but given the uncertainty, there is a high probability that the decline is actually greater than 50%. The species inhabits sparse deciduous and mixed forests near grasslands and other open areas, as well as parks, gardens and cultural landscapes with isolated groups of trees. It is thought that the decline in populations may be caused by increased rainfall during the breeding season, which is due to climate change. The habitat of the species, including food availability, is threatened by increasing agricultural intensity, loss of grasslands and the replacement of deciduous forests with conifer plantations. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Conservation of the species requires the maintenance of a mosaic of grasslands with forests and the reduction of pesticide use (including in gardens).
Literatūras saraksts
