Atgriezties
Reģionāli izzudusi (RE)

Tragantzirņu pūcīte

Sideridis kitti (Shawerda, 1914)

 
Reģionāli izzudusi (RE)

Tragantzirņu pūcīte

Sideridis kitti (Shawerda, 1914)

Foto: Luca Boscain, CC BY-NC 4.0 tragantzirņu pūcīte.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: Heliophobus kitti, H. texturata.
Dzimta: pūcītes Noctuidae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: RE, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss tuvējās valstīs: –.
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 4.4. Mērenās joslas zālājs.
    Draudi: 7.3. Citas ekosistēmas izmaiņas.
    Aizsardzības pasākumi: 5.1. Tiesību akti, 1.. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 4.3. Informētība un komunikācija.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
LSG iepriekšējie izdevumi: 1. kat. (1985), 1. kat. (1998).

 

Morfoloģija un bioloģija. Tragantzirņu pūcītes spārnu plētums ir 35–39 mm, abiem dzimumiem tas ir līdzīgs. Priekšspārni gandrīz melni, ar baltām dzīsliņām. Pakaļspārni tumši, ar gaišāku pamatdaļu. Spārnu raksts tēviņiem un mātītēm līdzīgs. Pēc ārējā izskata suga ļoti līdzīga ziepjsakņu pūcītei S. reticulata. Tauriņi lido naktī, labi lido uz gaismu. Apmeklē ziedus, barojas ar nektāru. Lidošanas laiks jūnijs un jūlijs. Kāpuri ir divkrāsaini – ar brūnganu ķermeņa virspusi un zaļganu apakšpusi, klāti ar retiem gaišiem matiņiem. No jūlija līdz augustam kāpuri barojas galvenokārt ar saldlapu tragantzirņa Astragalus glycyphyllos un arī citu tragantzirņu Astragalus ģints sugu lapām. Pārziemo kūniņas stadijā augsnē. Gadā attīstās viena paaudze.

Izplatība. Sugas izplatības areāls Eiropā ir sadrumstalots. Izplatīta Eiropas centrālajā un D daļā, kā arī, iespējams, Rietumāzijā galvenokārt kalnu reģionos (Hacker et al. 2002). Suga nav sastopama Fenoskandijā, arī Igaunijā (Jürivete, Õunap 2020). Latvijai tuvākās zināmās atradnes ir Lietuvā, kur sastopama reti (Ivinskis, Rimšaitė 2018). Latvijā konstatēta valsts DA daļā Grebļa kalnā, pēdējo reizi atrasta 20. gs. 70. gados (Savenkov, Šulcs 2010). Latvijas reģionālā populācija Eiropā atrodas vistālāk ziemeļos. Latvija acīmredzot atrodas sugas areāla fluktuācijas zonā, līdz ar to pastāv iespēja, ka suga Latvijā varētu atgriezties areāla fluktuācijas rezultātā. Datu trūkuma dēļ nav iespējams aprēķināt sugas sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO).

Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti.

Biotopi un ekoloģija. Suga dod priekšroku sausiem un siltiem biotopiem – saulainām pļavām nogāzēs ar atsevišķiem krūmiem un nabadzīgu augsni.

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Sugu apdraud tās biotopu izmaiņas un zudums, galvenokārt aizaugšana ar krūmiem un kokiem. Tā kā suga pēdējos 40 gados Latvijā nav konstatēta, lai arī mērķtiecīgi meklēta, tā novērtēta kā reģionā izzudusi (RE).

Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, jāpievēršas mērķtiecīgai jaunu atradņu meklēšanai, izglītojot ekspertus un sabiedrību par šo sugu, tai piemērotiem biotopiem un agrākajām atradnēm. Ja suga tiek konstatēta, jāaizsargā tās biotopi (nepieļaujot pārkrūmošanos un pārveidošanu) un jānodrošina barības augu saglabāšana.

Autors: Nikolajs Savenkovs.

Summary. Kitt’s owlet moth – Sideridis kitti. The species is found in central and southern Europe, possibly also in western Asia, mainly in mountainous regions (Hacker et al. 2002). Its distribution in Europe is fragmented. The species is absent from Fennoscandia and Estonia (Jürivete, Õunap 2020). The closest known subpopulation to Latvia is in Lithuania, where the species is rare (Ivinskis, Rimšaitė 2018). It is found in south-eastern Latvia – Grebļa kalns, and was last recorded in the 1970s (Savenkov, Šulcs 2010). The Latvian regional population is the northernmost in Europe. Latvia appears to be within the range fluctuation zone of the species. Due to a lack of data, it is not possible to calculate the species’ EOO and AOO. Quantitative studies on the size, status and changes of the regional population in Latvia have not been carried out. The species prefers dry and warm habitats – sunlit meadows on slopes with few shrubs and poor soils. It is threatened by habitat change and loss, mainly due to shrub and tree encroachment. Despite intensive searches, the species has not been recorded in Latvia for the last 40 years, therefore the species is considered Regionally Extinct (RE). It is a protected species in Latvia. The legal conservation status of the species must be maintained. Conservation should focus on targeted search for new localities, educating experts and nature enthusiasts about the species, its suitable habitats and former localities. If the species is found, its habitats should be protected (preventing overgrowth and biotope modification), ensuring the conservation of food plants.

Literatūras saraksts

  • Hacker, H., Ronkay, L., Hreblay, M. 2002. Hadeninae I. Noctuidae Europaeae, Vol. 4. Sorø: Entomological Press, 419.
  • Ivinskis, P., Rimšaitė, J. 2018. Check-list of the Lithuanian Lepidoptera. Vilnius: State Scientific Research Institute Nature Research Centre, 136.
  • Jürivete, U., Õunap, E. 2020. Eesti liblikad kataloog (Estonian Lepidoptera Catalogue). Tallinn, 191.
  • Savenkov, N., Šulcs, I. 2010. Latvijas tauriņu katalogs (Latvian Lepidoptera Catalogue). Tallinn, 176.
Projekta finansētāji un partneri