Morfoloģija un bioloģija. Trauslās ramalīnas laponis ir pavedienveida, nokarens, 20–30 cm garš, zarojumu vietās saplacināts. Zari pelēkzaļi, dažreiz dzeltenīgi, vienādā krāsā visā garumā vai mazliet gaišāki pie pamatnes. Apotēciji neveidojas. Sorāļi baltu lodīšu vai koraļļveida zaru galos (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Laponis nereaģē ar ķīmiskajiem reaģentiem.
Izplatība. Suga izplatīta Z puslodē, mazāk – Āzijas austrumos. Latvijā ir desmit atradnes, pārsvarā Kurzemes Z daļā (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015). No tām tikai divas konstatētas pēdējos 30 gados – 2004. gadā Šlīteres un 1997. gadā Gulbenes apkārtnē. Pārējās atradnes konstatētas 1964.–1985. gadā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 14 782 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 40 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav kvantitatīvu datu par sugas populācijas lielumu un izmaiņām pasaulē un Eiropā. Latvijā pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām nav veikti. Tā vērtējama kā ļoti maza – indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga, sastopama vecos dabiskos skujkoku mežos, retāk jauktos mežos, aug uz skujkoku (retāk lapu koku) zariem. Konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos: purvainos mežos, vecos vai dabiskos boreālos mežos. Zviedrijā suga sastopama vecos mežos ar paaugstinātu gaisa mitrumu, augot uz vecu vai novājinātu egļu apakšējiem (nereti nokaltušiem) zariem, arī uz egļu stumbriem (SLU Artdatabanken 2025). Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais drauds ir kailcirtes sugai piemērotos mežu biotopos un darbības, kas maina meža mikroklimatu. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50 katrā apakšpopulācijā un reģionālajā populācijā kopumā (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās juridiskais aizsardzības statuss ir jāsaglabā. Konstatēta dabas liegumā “Lielie Kangari” un Slīteres Nacionālajā parkā, bet vairums ārpus ĪADT. Jāsaglabā vecas egles mežos un veci dabiskie meži, nepieļaujot tajos mežizstrādi un dabiskā hidroloģiskā režīma maiņu. Ap atradnēm jāveido buferzonas, lai saglabātu dzīvotnēs sugai nepieciešamo mikroklimatu. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Dace Stepanova*, Polina Degtjarenko, Rolands Moisejevs, Jēkabs Dzenis.
Summary. Ramalina thrausta is widespread in the Northern Hemisphere, and less so – in Eastern Asia. There are 10 localities in Latvia, mostly in the northern part of Kurzeme Region. Of these, only two have been found in the last 30 years. The EOO is 14,782 km2, and the AOO is 40 km2. An epiphytic species found in old natural coniferous forests, and less commonly – in mixed forests. It grows on coniferous (less often deciduous) tree branches. The main threats include clear-cutting in forest habitats suitable for the species and activities that change the microclimate of the forest. Assessed as a Critically Endangered (CR) species because the number of mature individuals does not exceed 50 in each sub-population and in the regional population. It is a protected species; micro-reserves can be established to conserve its habitats. Its legal conservation status must be maintained. It is found in “Lielie Kangari” Nature Reserve and in the Slītere National Park, while most of the localities are outside protected areas. Old spruce forests and old natural forests must be conserved by preventing logging and alterations to the natural hydrological regime. Buffer zones must be created around the localities to maintain the necessary microclimate of species habitats.
Literatūras saraksts
