Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Zaļi vai tumšzaļi augi nelielās – līdz 1 cm – velēnās. Lapas lineāras, lineāri lancetveida, ar īsi nosmailotu galotni, 1,5–3,5 garas un 0,3–0,4 mm platas. Lapu malas gludas, lapas gals – nedaudz zobains. Sausas lapas viļņainas vai sačokurojušās, bet mitras tās ir atstāvošas, līdz pat horizontālas. Lapas dzīsla beidzas virs lapas gala. Sporangiji olveida, ar nošķeltu galu, sarkanīgi. Sugas nosaukums radies viegli lūstošo peristoma zobiņu dēļ. Grūti atšķirama no sprogainās svītraines R. crispata, kas ir lielāka, ar zobainu lapas galu, lineāri lancetveida peristoma zobiņiem, kas pakāpeniski sašaurinās un ir mazāk trausli. R. fugax lapas gals ir gludāks, peristoma zobiņi no platas pamatnes strauji sašaurinās, kā arī suga retāk sastopama bāziskos substrātos, vairāk dodot priekšroku skābas vides substrātam un no nokrišņiem pasargātām vietām (Atherton et al. 2010; Liepiņa 2017).
Izplatība. Eiropas boreālo un kalnu reģionu suga augstuma amplitūdā 15–650 m v.j.l. (Blockeel et al. 2014). Plaši izplatīta no Skandināvijas pussalas līdz Vidusjūras reģionam. Nav konstatēta Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā (Hodgetts 2015). Ārpus Eiropas sastopama arī Ziemeļ- un Dienvidamerikā un Āfrikā. Latvijā zināma tikai Vidzemē, Gaujas senlejā, kur pirmo reizi novērota 1921. gadā (N. Malta, M. Galeniece), 1926. gadā (K.R. Kupfers) un vēlāk tikai 1968. gadā (A. Āboliņa). Apkopoti dati par 11 mūsdienu atradnēm (A. Opmaņa, E. Oļehnovičas, J. Klušas novērojumi), tomēr daļa atradņu pieskaitāmas vienai apakšpopulācijai, tādēļ reālais atradņu skaits ir mazāks. Sastopamības apgabals (EOO) ir 76 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 36 km2. Izplatību Latvijā ierobežo sugai nepieciešamo smilšakmens atsegumu izplatība – Latvijā tie ir reti, kopējā platība aptuveni 0,3 km2 (Čakare 2017). Turpmāk var pieaugt sugas aizņemtā teritorija, izplatības areālam paliekot nemainīgam.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir skaitliski liela un stabila (Baudraz, Schnyder 2019). Latvijā suga zināma tikai Gaujas ielejā, kur atradnēs tās indivīdi parasti novēroti nelielā skaitā. Suga saistīta ar smilšakmens atsegumu biotopiem, kas Latvijā ir reti un kurus apdraud dabiskā sukcesija (aizaugšana) (Čakare 2017), tādēļ nav sagaidāma labvēlīga sugas populācijas attīstība nākotnē.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā suga sastopama uz noēnotiem smilšakmens atsegumiem vai uz augsnes, kas tos klāj. Pavadošā suga ir iesarkanā pumpurzarīte Cephaloziella rubella (A. Opmaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropas mērogā sugai draudi nav identificēti. Tiem ir vietējs raksturs. Zviedrijā sugu apdraud pilsētu teritoriju palielināšanās (ArtDatabanken 2010), Vācijā – meža apsaimniekošana, veicot kailcirtes (Nebel, Philippi 2001). Latvijā to būtiski ietekmē notiekošie procesi Gaujas senlejā – aizaugšana. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela AOO, prognozēta nepārtraukta AOO un biotopa kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Sugas atradnes atrodas ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā. Jāaizsargā un jāapsaimnieko sugas atradnes, jāveic zinātniski pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku, biotopu raksturojumu un jārīko mācības.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Dwarf streak-moss – Rhabdoweisia fugax. A widespread moss from the Scandinavian Peninsula to the Mediterranean. It was first found in Latvia by both N. Malta and M. Galeniece in 1921. The species is known in Latvia only in Vidzeme, in the Gauja Valley. Data for 11 present-day localities of the species have been collected, but some of the localities belong to the same subpopulation. Individuals of the species are most often found in small numbers in the localities. EOO is 76 km2, and AOO is 36 km2. The area occupied by the species may increase in the future, with its range unchanged. In Latvia, the species is found on shaded sandstone outcrops or on the soil overlying them. The population in Latvia is significantly affected by the ongoing processes in the Gauja Valley – overgrowing. In Latvia, it is assessed as Vulnerable (VU) due to its small AOO and a projected continuous decline in both the AOO and habitat quality. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. Localities of the species are in a protected nature area – the Gauja National Park. Protection and management of the species’ localities should be ensured and scientific studies on population size, distribution and dynamics, habitat characterisation and training of experts should be carried out.
Literatūras saraksts
