Morfoloģija un bioloģija. Trīsragu mēslvaboles ir 16–21 mm garas, pusapaļas, stipri izliektas, ar melnu ķermeni. Tēviņiem uz galvas ir garš rags un divi lieli ragveida izaugumi priekškrūšu vairoga priekšdaļas abos sānos, mātītēm ragi daudz īsāki. Mātīte izrok 10–20 cm dziļu alu tieši zem vai blakus mēslu kaudzei, tēviņš pie ieejas sargā alu un padod mātītei mēslus nelielās porcijās (Klemperer 2008). Mātīte alas galā izrok kameru, kurā novieto līdz septiņām bumbierveida mēslu bumbiņām un katrā iedēj vismaz vienu olu. Kamerā mātīte uzturas, līdz izšķiļas kāpuri, parasti aprūpē tos, līdz tie iekūņojas. Kāpurs C veida, balts ar oranžīgu galvas kapsulu. Attīstība no olas līdz pieaugušam indivīdam (imago) ilgst vienu gadu, pārziemo imago vai kūniņas.
Izplatība. Palearktikas suga, sastopama no Pireneju pussalas līdz Centrālāzijai un Ķīnas ZR un no Igaunijas dienvidiem līdz Eiropas D daļai (Itālijai) un Centrālāzijai (Tadžikistānai), introducēta Austrālijā (Löbl et al. 2006; eElurikkus 2021). No Latvijai tuvajām valstīm suga nav sastopama Somijā un Krievijas Eiropas daļas boreālajā joslā, savukārt Igaunijā pēdējos 20 gados ir zināma viena atradne valsts D daļā (U. Roosileht, pers. ziņojums). Latvija atrodas sugas izplatības areāla Z daļā un ir daļēji izolēta no kaimiņvalstu reģionālajām populācijām (tuvākās atradnes Lietuvā ir valsts centrālajā daļā). Latvijā sastopama galvenokārt valsts DA daļā, un gar Daugavas ieleju sasniedz Rīgas līča piekrasti (Barševskis et al. 2012; Telnov et al. 2005, 2011, 2016) ar vienu stabilu apakšpopulāciju Vidzemē – Ziemeļgaujā (V. Lārmanis, pers. ziņojums). Sastopamības apgabals (EOO) ir 17 362 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir tikai 40 km2. Potenciālais EOO pēc eksperta vērtējuma ir lielāks un AOO – vismaz pieckārt lielāka.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par sugas Latvijas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un to pārmaiņām nav veikti. Nav zināmi masveida savairošanās gadījumi. Piemērotos biotopos nereti ir sastopama nelielās grupās. Reprodukcija ir salīdzinoši lēna, mātīte dēj tikai dažas olas. Eksperta vērtējumā reģionālās populācijas lielums nepārsniedz 5000 pieaugušu indivīdu.
Biotopi un ekoloģija. Termofila un kserofila suga (Koch 1989), Latvijā galvenokārt saistīta ar sausām pļavām un ganībām smilšainās, vāji mālainās vai kaļķainās augsnēs dienvidu ekspozīcijā. Imago un kāpuri ir koprofāgi, sastopami un attīstās galvenokārt zirgu un liellopu mēslos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts. Eksperta vērtējumā mēslojuma intensīvāka lietošana lauksaimniecībā izraisa sugai piemēroto biotopu aizaugšanu (biezāks augājs), savukārt koprofaunu negatīvi ietekmē prethelmintu preparātu lietošana lopkopībā, tostarp individuālajās saimniecībās. Atklātu, saulainu pļavu un ganību aizaugšana mazina sugai piemēroto biotopu platību. Tomēr šo draudu ietekmes pakāpe nav zināma. Vismaz viena atradne valsts DA daļā Ilgu apkārtnē ir izzudusi 2000.–2024. gadā, pārtraucot liellopu ganīšanu sugas biotopā. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir maza AOO, kas nepārsniedz 500 km2, neliels apdraudējuma ietekmes apgabalu skaits (5) un notiek nepārtraukta biotopa platības un kvalitātes, kā arī atradņu vai apakšpopulāciju mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas aizsargājamo sugu sarakstos. Tās aizsardzības statuss Latvijā nav jāpārskata. Vairāk nekā puse zināmo atradņu ir ĪADT – dabas parkos “Dvietes paliene”, “Silene” un “Doles sala”, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava” un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Konstatējot sugas atradni vai novērojot indivīdus, jāsaglabā sugas dzīvotne un tajā notiekošie procesi. Sugas atradnēs un to tuvumā jāierobežo vai jāpārtrauc pārmērīga ķīmisko augu aizsarglīdzekļu, antibiotiku un prethelmintu preparātu lietošana lopkopībā. Jāveicina regulāra zāles pļaušana vai noganīšana, it īpaši saulainās vietās.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Horned dung beetle – Copris lunaris. A Palaearctic species, distributed from the Iberian Peninsula to Central Asia and north-western China and from northern to southern Europe (Löbl et al. 2006; eElurikkus 2021). Latvia is located at the northern extent of the distribution range and is partially isolated from other regional populations. In Latvia, C. lunaris is found mainly in the south-eastern part of the country, but it reaches the coast of the Gulf of Riga along the River Daugava valley (Barševskis et al. 2012; Telnov et al. 2005, 2011, 2016) and with one known subpopulation in northern Latvia. The EOO is 17,362 km2, and the AOO is 40 km2. The potential EOO is higher and the potential AOO – at least five times larger. Studies on the size, status and trends of the regional population have not been carried out, but according to the expert’s opinion, the number of mature individuals does not exceed 5,000. C. lunaris is a thermophilic and xerophilic species, which in Latvia is mainly bound to dry meadows and pastures on sandy, slightly clayish or calcareous soils preferring southern exposition. Adults and larvae are coprophagous, found and developing mainly in horse and cattle dung. Threats have not been specifically studied in Latvia, but according to an expert’s opinion, the intensive use of fertilisers in agriculture is leading to the overgrowth of habitats suitable for the species, while coprophagous organisms are directly negatively affected by the active use of dewormers in animal husbandry, including individual farms. The severity of the impact of these threats is unknown. At least one locality in the south-eastern Latvia disappeared between 2000–2024 due to the cessation of grazing in the species’ habitat. It is assessed as Endangered (EN) due to the small AOO that does not exceed 500 km2, the small number of locations (5) and the continuous decline in the extent and quality of habitat as well as localities or subpopulations. It is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Barševskis 1998). The species is not on the EU or national list of protected species and there is no need to revise its current protection status in Latvia. More than half of the known localities are in protected areas – the “Augšdaugava” Protected Landscape Area, and the “Silene”, “Doles sala and “Dvietes paliene” Nature Parks. The species can be negatively affected by the use of chemicals in plant protection and by the overuse of antibiotics and dewormers in livestock farming and animal husbandry, so they should be limited or avoided in and near the known sites of the species.
Literatūras saraksts
