Morfoloģija un bioloģija. Tūbainā stereokaulona primārais laponis izzūd nobriedušiem indivīdiem. Podēciji 3–4 cm, retāk līdz 8 cm augsti, 1,0–1,5 mm plati, apakšdaļā vāji zaroti, augšdaļā vairāk zaroti, gaiši rozā, klāti ar pelēcīgu, blīvu tūbu, ar lielu skaitu filoklādiju, kas ir izvietoti galvenokārt podēciju augšdaļā. Filoklādiji lapveida, zvīņveida, apaļi, ap 0,5 mm diametrā, malas šķeltas, zilganpelēki, izvietojas dakstiņveidā cits virs cita, klājot visu podēciju. Apotēciji 0,5–1,0 mm diametrā, podēcija sānos vai galos, tumši brūngani, ar izliektu disku. Apotēcija apmale plāna, vienādā krāsā ar disku, ātri izzūdoša. Aski cilindriski, uz īsas kājiņas, ar astoņām sporām, 49–56 x 7–8 µm. Sporas no četrām šūnām, retāk līdz astoņām šūnām, bezkrāsainas, 21–33 x 2,0–3,3 µm. Konīdijas taisnas, 4–5 x 0,8 µm (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Reaģējot ar kālija hidroksīdu, laponis kļūst dzeltens, ar parafenilēndiamīnu – oranžs.
Izplatība. Suga sastopama Ziemeļ- un Dienvidamerikā, Eiropā un Āzijā. Latvijā pēc 1972. gada zināmas deviņas atradnes izklaidus visā valstī un vēl desmit atradnes konstatētas 20. gs. 60. gados (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015). Taču tikai četras atradnes konstatētas pēdējos 30 gados – 1997. gadā pie Cārmaņa ezera, 2000. gadā Slīteres Nacionālajā parkā, 2007. gadā pie Pāvilostas un 2022. gadā netālu no Rēzeknes. Sastopamības apgabals (EOO) ir 39 281 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 28 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu un izmaiņām Latvijā nav veikti. Tā vērtējama kā maza, pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Epigeiska suga. Aug uz smilšainas augsnes un akmeņiem atklātās vietās, kur ir smilšaina augsne. Latvijā sastopama vecos dabiskos priežu mežos un mežmalās. Konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos – vecos vai dabiskos boreālos mežos, ar lakstaugiem klātās pelēkajās kāpās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir augsnes erozija un biotopa aizaugšana. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Suga jāiekļauj aizsargājamo sugu sarakstā. Vairākas atradnes atrodas ĪADT, piemēram, Slīteres Nacionālajā parkā, dabas parkā “Cārmaņa ezers”. Sugas apdzīvotajos biotopos nepieciešama mērenas intensitātes apsaimniekošana vai traucējumi, lai uzturētu tos atklātus un veidotu atklātus smilts laukumus. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku, monitorings, sabiedrība jāizglīto par sugu un tās dzīvotņu aizsardzību.
Autori: Polina Degtjarenko*, Rolands Moisejevs, Dace Stepanova, Jēkabs Dzenis.
Summary. Stereocaulon tomentosum is found in North and South America, Europe, and Asia. Nine localities that are scattered throughout the country have been known in Latvia since 1972, while only four localities have been found in the last 30 years. The EOO is 39,281 km2, and the AOO is 28 km2. An epigeic species. Grows on sandy soils and on stones in open places with sandy soil. In Latvia, it is found in old natural pine forests and forest edges, and on grey dunes. Soil erosion and habitat overgrowth are the main threats. Assessed as an Endangered (EN) species because the number of mature individuals does not exceed 250. The species must be included on the list of protected species. Several known localities of the species are situated in protected areas, for instance, the Slītere National Park and “Cārmaņa ezers” Nature Park. Habitats occupied by the species require moderate management or disturbance to keep them open and to create open sandy areas.
Literatūras saraksts
