Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Kalcifili, daudzgadīgi divmāju augi blīvās, asās, gaišzaļās, zilganzaļās spilvenveida velēnās (apakšējā daļā bāldzeltenas), kas piestiprinātas pie dažādu iežu virsmas. Stumbrs līdz 4 cm garš, vairākkārtīgi dihotomi zarots, lūstošs, apakšdaļā veido tufu. Lapas līdz 3 mm garas, šauri lancetiskas, pamatnē platākas, gals smails, lapas mala zobaina tikai virs pamatnes. Lapas dzīsla spēcīga, ieiet lapas galā vai ir par to garāka. Lapas vidusdaļas šūnas mazas, apaļas vai arī kvadrātiskas un īsi taisnstūrainas, papillozas. Lapas pamatnes šūnas lielākas, garas, bezkrāsainas, to apvalki plāni un gludi. Lapas gals zobains. Setas 1–2 cm garas, sarkanīgas, sporangiji taisni, eliptiski vai cilindriski, brūni (Atherton et al. 2010; Liepiņa 2017).
Izplatība. Suga plaši izplatīta Eiropā, sastopama arī Āfrikā, Ziemeļ- un Centrālamerikā un Āzijā līdz 700 m v.j.l. (Smith 2004; Blockeel et al. 2014; Hodgetts 2015). Latvijā 1907.–2020. gadā apkopota informācija par 17 atradnēm Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē (J. Mikutovičs, 1907, N. Malta, 1923, E. Kālis, 1924, J. Strautmanis, 1925, 1926, Grīnfelds, 1930 (vārds nezināms), A. Āboliņa, 1958, 1959, 1964, A. Opmanis, 2004, 2020, I. Rēriha, 2009, I. Leimanis, 2015, E. Oļehnoviča, 2020). Konstatēta Ventas, Šķērveļa, Daugavas ielejā, Ogres upē, Abavā pie Sabiles (Abavas rumbā), Lodē, Svētupē, Bauskā, Līgatnē (Liepiņa 2017). Atradnes valsts teritorijā sastopamas nevienmērīgi un ir sadrumstalotas, jo sugas izplatību ierobežo dzīvotņu sastopamība. Apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2. Daļa Daugavas baseinā ietilpstošo vēsturisko atradņu iznīcinātas līdz ar Pļaviņu HES būvniecību, tādējādi sugas sastopamības apgabals (EOO) vairākkārt samazinājies – no 16 641 km2 (1907.–1964. gadā) līdz 867 km2 (2004.–2020. gadā).
Populācija. Eiropā sugas reģionālās populācijas lielums nav zināms, bet to uzskata par stabilu (Campisi, Cogoni 2019). Latvijā kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām nav veikti. Nav arī zināms, vai senākajās atradnēs suga joprojām ir sastopama, daļa Daugavas baseinā ietilpstošo atradņu vairs nepastāv. Ņemot vērā, ka sugas izplatību ierobežo tai piemērotu biotopu dabiskā sastopamība un pieejamība, nav sagaidāms nozīmīgs populācijas pieaugums.
Biotopi un ekoloģija. Eiropā aug uz pastāvīgi mitrām sienām un kaļķakmens pie ūdenskritumiem un ūdenstecēm, kā arī uz sablīvētas augsnes. Sastopama arī pilsētvidē (Blockeel et al. 2014; Campisi, Cogoni 2019). Latvijā suga atrodama upju ielejās un citur, kur ir atsegti dolomītieži, smilšakmeņi, kaļķieži. Aug uz avotu ūdens apskalota vai rasināta dolomīta, uz mitriem smilšakmens atsegumiem, kā arī alās gaismas apspīdētās vietās, kur iztek kalcija savienojumiem bagāti avoti (Liepiņa 2017). Apdzīvo bioloģiski augstvērtīgas teritorijas ar paaugstinātu gaisa mitrumu, kas visbiežāk atbilst ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājamo biotopu veidiem. Latvijā tai piemēroti varētu būt arī dažādi kultūrvēsturiski veidojumi, dolomītiežu ēkas, pagrabi, sienas. Latvijā novērota kopā ar paparžu dzīslenīti Cratoneuron filicinum var. fallax un greizknābīšu mietvācelīti Hymenostylium recurvirostrum (A. Āboliņas, A. Opmaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga pārsvarā sastopama netraucētā vidē vai vidē ar zemu traucējumu pakāpi, tāpēc īpaši apdraudoši faktori nav konstatēti (Dierβen 2001). Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliels EOO, kā arī neliela un sadrumstalota AOO, prognozēta nepārtraukta biotopa platības un kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzības pasākumi. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Daļa esošo atradņu ir ĪADT: dabas liegumos “Ventas un Šķerveļa ieleja”, “Raunas Staburags”, Gaujas Nacionālajā parkā. Jārosina mērķtiecīga vēsturisko atradņu apsekošana un potenciāli piemērotu jaunu vietu meklēšana. Jāveic zinātniski pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Renāte Kaupuža*, Līga Strazdiņa, Ansis Opmanis.
Summary. Whorled tufa-moss – Eucladium verticillatum. The moss is widespread in Europe, also found in Africa, North America, Central America and Asia. It was first found in Latvia by J. Mikutowicz in 1907. Information on 17 localities of the species in the Vidzeme, Kurzeme and Zemgale regions has been collected. The distribution of the localities is patchy and fragmented, as the spread of the species is limited by habitat occurrence. AOO is 24 km2. Some of the historical localities in the Pļaviņas basin were destroyed with the construction of the Pļaviņas HPP, resulting in a several-fold decrease in EOO – from 16,641 km2 (1907–1964) to 867 km2 (2004–2020). In Latvia, no quantitative studies on the regional population size and changes of the species have been carried out. No significant population increase is expected. The species can be found in river valleys and elsewhere where dolomite, sandstone and limestone are exposed. In Latvia, it grows on dolomite washed or dewed by spring water, on wet sandstone outcrops, as well as in caves in light-lit areas where springs rich in calcium compounds flow out. The species is mostly found in undisturbed or low-disturbance environments, so no particular threatening factors have been identified. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and small and fragmented AOO, with predicted continued decline in habitat area and quality. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. Some of the existing localities are in protected nature territories – the “Ventas un Šķerveļa ieleja” and “Raunas Staburags” Nature Reserves, and the Gauja National Park. Targeted surveys of historic localities and the search for potentially suitable new sites should be encouraged. Scientific studies should be carried out on the population size, distribution and dynamics.
Literatūras saraksts
