Morfoloģija un bioloģija. Slaids par zvirbuli mazāks putns. Tēviņam ir pilnīgi melna galva, vaigi un rīkle, tumša mugura ar vāji izteiktiem raibumiem, liels balts laukums muguras sānos un balti kakla sāni. Krūtis, guza un ķermeņa sāni rudi. Mātītei galvas virsa un mugura tumši pelēkbrūna. Krūtis un sāni gaiši rudi. Pārtiek galvenokārt no dažādiem kukaiņiem un to kāpuriem (LOB 1998). Ligzda parasti uz zemes zem krūma. Dējumā 5–6, retāk 3–8 olas, gadā divi perējumi (Harrison, Castell 2002). Gājputns, ziemo Vidusjūras reģionā (Celmiņš 2022).
Izplatība. Ligzdošanas areāls aptver Eiropu, izņemot Z daļu, un sniedzas līdz Japānai un Krievijas galējiem austrumiem. Sadrumstalots ligzdošanas areāls arī Āfrikā, galvenokārt uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. Ziemošanas areāls pārklājas ar ligzdošanas areālu Eiropas R un D daļā un Āfrikā. Ziemo arī Arābijas pussalā un Dienvidāzijā (BirdLife International 2020). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā paplašinājusies Z un A virzienā (Keller et al. 2020). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 6745 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2020). Eiropas populācija sarūk. Krievijā, Baltkrievijā un Lietuvā populācija pieaug (BirdLife International 2021). Pirmoreiz ligzdošana Latvijā ir pierādīta 2007. gadā. Šobrīd Latvijā ligzdojošā populācija ir 1–2 pāri (2–4 pieauguši indivīdi) (Ķerus u. c. 2021), bet novērojumu skaits pieaug (Celmiņš 2022).
Biotopi un ekoloģija. Suga apdzīvo aizaugošus zālājus. Paaudzes ilgums: 2 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Šobrīd Latvijā sugai nav identificēti būtiski draudi.
Aizsardzība. Tumšā čakstīte nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, bet šajās teritorijās ir atzīmēti vairāki novērojumi. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Common Stonechat − Saxicola torquatus. The AOO of the population breeding in Latvia is 16 km2, the EOO – 6,745 km2. In Latvia, breeding was first confirmed in 2007. Currently, the breeding population is estimated at 1–2 pairs (2–4 adult individuals), but the number of observations is increasing. The species inhabits overgrown grasslands. Currently, no significant threats to the species have been identified in Latvia. The legal status of protected species does not need to be changed in Latvia.
Literatūras saraksts