Morfoloģija un bioloģija. Tumsnējās kolēmas laponis ir liels, līdz 10‒20 cm diametrā, plāns, lapveida, diezgan cieši piegulošs substrātam, plati daivains, tumši olīvzaļš vai gandrīz melns, virspuse ar gandrīz radiālām izlocītām, šaurām krunkām un pūslīšiem, kas atgādina izīdijas. Apakšpuse gaišzaļgana, ar iedobumiem. Apotēciji sēdoši, apaļi, līdz 1,5 mm diametrā. Disks plakans, sarkanīgi brūngans, tumši brūngans vai melnīgsnējs, kails, spīdīgs, ar plānu lapoņa apmali. Ekscipuls bezkrāsains, plāns. Hipotēcijs bāldzeltens. Himēnijs augšdaļā dzeltenīgs. Parafīzes vienkāršas vai zarotas. Aski vālesveida, ar astoņām sporām. Sporas no 5–8 šūnām, velteniskas vai šauri vālesveida, ar vienu izstieptu nosmaiļotu galu, taisnas vai izliektas, 40–70 x 6,0–6,8 µm. Konīdijas taisnas, 4,5–6,0 x 1,0–1,8 µm (A. Piterāns, nepubl. materiāli).
Izplatība. Kosmopolītiska suga. Plaši izplatīta Eiropā, sastopama arī Ziemeļamerikā, Āzijā, Dienvidāfrikā. Latvijā zināmas astoņas atradnes Vidzemē un Latgalē (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Viena atradne konstatēta 1983. gadā, trīs 2001.–2003. gadā, bet pārējās pēc 2020. gada. Sastopamības apgabals (EOO) ir 4870 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pētījumi par sugas Latvijas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām nav veikti. Suga neveido skaitliski lielas apakšpopulācijas un piemērotos biotopos ir novērojama reti. Reģionālā populācija vērtējama kā maza – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga. Lielākoties aug uz apšu mizas un kritalām dažādu tipu vecos dabiskos mežos. Zviedrijā novērota arī uz akmeņiem (SLU Artdatabanken 2025). Latvijā konstatēta ES nozīmes aizsargājamos meža biotopos – vecos jauktos platlapju mežos un vecos vai dabiskos boreālos mežos. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga ir jutīga pret mežizstrādes pasākumiem, kas maina meža mikroklimatu, mazina vecu mežu īpatsvaru un vecu apšu daudzumu. Zviedrijā novērots, ka, lai gan šī suga ir izturīgāka pret periodisku izžūšanu nekā citas kolēmu sugas, tā izzūd no ekoloģiskajiem kokiem kailcirtēs (SLU Artdatabanken 2025). Novērtēta kā stipri apdraudēta (EN), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu aizsardzībai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Visvairāk atradņu konstatēts dabas liegumā “Stompaku purvi”, tā sastopama arī dabas liegumā “Orlovas (Ērgļu) purvs” un divos putnu aizsardzībai veidotos mikroliegumos, kā arī ārpus aizsargājamām teritorijām. Jāaizsargā sugas atradnes, vecie dabiskie meži ar apsi un vecas apses un apšu kritalas mežos. Sugas atradnēs un to tuvumā nav pieļaujamas darbības (mežizstrāde, nosusināšana), kas maina dabisko mikroklimatu. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Rolands Moisejevs*, Polina Degtjarenko, Dace Stepanova, Jēkabs Dzenis.
Summary. Collema subnigrescens is widely distributed in Europe, but also occurs in North America, Asia and South Africa. There are eight known localities in Latvia, in the Vidzeme and Latgale regions. The EOO is 4,870 km2, and the AOO is 32 km2. An epiphytic species. Mostly grows on the bark and woody debris of aspen trees in old natural forests of various types. The species is sensitive to logging activities that change the microclimate of the forest and reduce the proportion of old-growth forests, as well as the number of old aspen trees. Assessed as an Endangered (EN) species because the number of mature individuals does not exceed 250. A protected species, micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal conservation status of the species must be maintained. Most of the localities are found in “Stompaku purvi” Nature Reserve; it is also found in “Orlovas (Ērgļu) purvs” Nature Reserve and in two micro-reserves created for bird protection, as well as outside protected areas. Localities of the species, old and natural forests with aspen, as well as old aspen trees and logs must be protected. Activities that alter the natural microclimate (logging, drainage) must not be permitted at the localities of the species and in the vicinity thereof.
Literatūras saraksts
