Morfoloģija un bioloģija. Tumšzilais māņkoksngrauzis ir gandrīz vienkrāsaini tumšzils līdz melns, ķermeņa virspuse ar vāju metālisku spīdumu, kas ir izteiktāks uz galvas un priekškrūšu vairoga. Kājas un taustekļi retos gadījumos brūni, parasti tumšzili līdz melni. Pieaugušo vaboļu (imago) ķermenis ir iegareni cilindrisks, 14–17 mm garš. Priekškrūšu vairogs sašaurināts pie pamatnes. Imago dzīves ilgums nav zināms, visticamāk, tas ir īss. Sugai ir vājas izplatīšanās spējas. Kāpuri attīstās divus gadus (Vazquez et al. 2017).
Izplatība. Palearktikas suga, izplatīta no Centrāleiropas (Vācijas) līdz Austrumāzijai (Japānai, ZA Ķīnai un Krievijas Tālajiem Austrumiem) un no Skandināvijas pussalas D daļas līdz Kazahstānai, iekļaujot Ukrainas mežu zonu (Kubisz, Iwan 2020). Ir zināmas divas pasugas, no tām Latvijā sastopama nominālā pasuga D. l. laevis, kurai ir arī plašākais izplatības areāls. Pasuga D. l. oxianus ir sastopama Turkmenistānā. Suga sastopama visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvijas reģionālā populācija atrodas sugas izplatības areāla pamatdaļā un nav izolēta no kaimiņvalstu reģionālajām populācijām. Sugas izplatība Latvijā ir zināma ļoti nepilnīgi. Zināmas vien dažas atradnes valsts centrālajā daļā (Telnov et al. 2010, 2016, 2020). Viena dažus gadu desmitus veca atradne zināma arī valsts DR daļā (Barševskis et al. 2012). Sastopamības apgabals (EOO) ir 104 km2, potenciālais EOO eksperta vērtējumā aptver valsts teritoriju. Apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2, bet potenciālā AOO nepārsniedz 2000 km2.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām Latvijā nav veikti. Suga tiek konstatēta neregulāri, un katrā novērojumā ir bijis tikai viens indivīds (Telnov et al. 2010, 2016, 2020; Barševskis et al. 2012). Ņemot vērā kāpuru attīstībai nepieciešamā substrāta retumu, sugas pieaugušo indivīdu skaits Latvijā eksperta vērtējumā ir mazāks nekā 5000.
Biotopi un ekoloģija. Stenotops (Koch 1989), saproksils. Latvijā saistīts ar skujkoku mežiem. Kāpuri attīstās ļoti mitrās, nereti ūdenī daļēji iegrimušās egļu kritalās (Vasques et al. 2017). Suga iekļauta Centrāleiropas pirmatnējo mežu reliktu sugu sarakstā (Eckelt et al. 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts un noteikts. Potenciālais drauds ir biotopa kvalitātes (trupošas koksnes apjoma) mazināšanās, bet pašlaik nav iespējams novērtēt tā ietekmi uz reģionālo populāciju. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo reģionālajā populācijā ir neliels pieaugušo indivīdu skaits.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas aizsargājamo sugu sarakstos. Tās pašreizējais aizsardzības statuss Latvijā nav jāpārskata. Sugas atradnes pašlaik nav aizsargātas. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, apdraudošajiem faktoriem. Konstatējot sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā sugas dzīvotne un tajā notiekošie dabiskie procesi. Jāsaglabā skujkoku kritalas un atmirušie skujkoki, it īpaši ūdens tuvumā. Ūdenī iekritušie koki jāatstāj ūdenī vai ūdens tiešā tuvumā slapjā vietā. Jānodrošina dabisku, vecu skujkoku mežu aizsardzība.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. False blister beetle – Ditylus laevis. A Palaearctic species distributed from Central Europe to Eastern Asia and from southern Scandinavia to Kazakhstan (Kubisz, Iwan 2020). It has two subspecies, of which the nominate subspecies is found in Latvia. The Latvian regional population is within the main part of the species’ distribution area and is not isolated from the regional populations of neighbouring countries. The species is only known from the central part of Latvia (Telnov et al. 2010, 2016, 2020), but it is likely to be distributed throughout the country. The EOO is 104 km2, but the potential EOO likely covers the whole land territory of Latvia. The AOO is 12 km2, but the potential AOO does not exceed 2,000 km2. Studies on the size, status and trends of the regional population have not been carried out. The species is recorded irregularly (Telnov et al. 2010, 2016, 2020; Barševskis et al. 2012). The number of mature individuals in the regional population is estimated to be less than 5,000. It is stenotopic (Koch 1989) and saproxylic and is bound to boreal forests. Larvae develop in decaying spruce wood submerged in water. Threats to this species in Latvia have not been studied. A potential threat is the decrease in the quality of the habitat (the amount of decaying wood), but the severity of this threat is unknown. The species has been assessed as Vulnerable (VU) due to the low number of mature individuals. In Latvia, it is not protected. There is no need to revise its current protection status in Latvia. No localities are known in the protected areas. Preservation of the substrate and ensuring continuity of the habitat are required to protect the Latvian regional population. Preserving the habitat – fallen spruce trees submerged or partially submerged in water – is the most convenient way to protect the species at the localities where it occurs. Trees that have fallen into the water must be left in or near the water in a wet place, and other standing and fallen decaying trunks must be left in the habitat.
Literatūras saraksts
