Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 5–15 cm garš, gruntī nostiprinājies ūdensaugs. Stublājs ložņājošs, zarots, ar daudziem bārkšsakņu pušķiem mezglu vietās, kas sakņojas gruntī. Zari pacili, 2–4 cm gari. Lapas pretējas, lāpstveidīgas vai eliptiskas, 0,8–1,5 cm garas, 0,2–0,4 cm platas, gals strups, pamats pakāpeniski sašaurinās lapas kātā. Ziedi pa vienam lapu žāklēs, gandrīz sēdoši. Kauslapas un vainaglapas pa četrām, aptuveni vienāda garuma (0,1–0,2 cm) vai vainaglapas mazliet garākas, vainaglapas baltas vai iesārtas. Auglis – ieapaļa, galā saplacināta pogaļa. Sēklas rievainas, cilindriskas, āķveidīgi saliektas, brūnas. Zied no jūnija līdz augustam (Eglīte 2003; Priedītis 2014). Zied gan iegremdētie, gan krastmalu sauszemē augošie augi, bet sauszemē augošie zied pēdējie un bagātāk nogatavina augļus. Sēklas izplata ūdens un ūdensputni, pie kuru kājām tās pieķeras, parasti tās ilgstoši saglabājas sēklu bankā un izdevīgos apstākļos ir dīgtspējīgas, upēs dīgšanu veicina dabiskās sezonālās ūdenslīmeņa svārstības (Preston, Croft 2001; Lansdown 2011).
Izplatība. Suga sastopama Eiropas lielākajā daļā no Skandināvijas līdz Ibērijas pussalai (izņemot Balkānus) un līdz Krievijas Eiropas daļai, kā arī Rietumāzijā (Sibīrija, Ķīnas ziemeļi) (Eglīte 2003; Lansdown 2011; Priedītis 2014). Igaunijā suga sastopama ļoti reti, izklaidus visā valstī (eElurikkus 2022; Kukk et al. 2016), Lietuvā zināma tikai viena senāka atradne DR daļā (U. Suško 1988. gada atradums) (Mäemets et al. 1996; Sinkevičienė 2007). Latvijā suga sastopama ļoti reti un izklaidus. Vēsturiski zināmas 20 atradnes, šobrīd no tām suga droši zināma Ungurā un Alūksnes ezerā. Tāpēc ievērojami mazinājies gan tās sastopamības apgabals (EOO), gan apdzīvotā platība (AOO) gan ilgtermiņā (pēdējos 175 gados), gan kopš 20. gs. vidus (Eglīte 2003). EOO ir 48 km2, un AOO ir 8 km2.
Populācija. Suga aug nelielās grupās. Eiropā tā nav apdraudēta, taču ir nepieciešams jauns vērtējums (Lansdown 2011). Abās šobrīd Latvijā zināmajās atradnēs suga kopumā aizņem aptuveni 1–10 m2. 2003. gadā Ungurā konstatēti tikai daži augi, bet lielākā un nozīmīgākā atradne ir Alūksnes ezerā.
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā sugai ir diezgan šaura ekoloģiskā niša, un tā sastopama semidistrofos, vāji un mēreni eitrofos, pārsvarā tīros, seklos un dziļos dzidrūdens, tostarp lobēliju-ezereņu, ezeros ar maziem sateces baseiniem 10–60 (120) cm dziļumā, arī lielo upju lēntecēs 0–35 cm dziļumā uz smilšaina, grantaina vai nedaudz dūņaina minerālgrunts pamata, kur sausās vasarās, pazeminoties ūdenslīmenim, var būt sastopama arī atsegtā pakrastē (Suško 1988, 1989; Suško, Bambe 2002; Eglīte 2003; Priedītis 2014). Lobēliju-ezereņu ezeros sastopama kopā ar lobēliju-ezereņu kompleksa (Littorelletea uniflorae) augu sugām (dzeloņsporu ezereni Isoetes echinospora, gludsporu ezereni I. lacustris, vienzieda krasteni Littorella uniflora, Dortmaņa lobēliju Lobelia dortmanna¸ plašo gundegu Ranunculus reptans, šaurlapu ežgalvīti Sparganium angustifolium, zālaino ežgalvīti S. gramineum, ūdeņu subulāriju Subularia aquatica, adatu pameldru Eleocharis acicularis) reizēm arī ar sīko lēpi Nuphar pumila, bet upēs bez šīm sugām. Citviet Eiropā suga aug 0–0,75 (2,2) m dziļumā zem ūdens grantī vai mitrās dūņās tīru oligotrofu, mezotrofu un vāji eitrofu ūdenstilpju krastmalās vai iesāļūdeņos, Lielbritānijā un Īrijā arī ūdenskrātuvju, dīķu, kā arī senu smilts un grants karjeru seklūdenī – vietās, kas ziemā parasti atrodas zem ūdens, bet vasarās atsedzas virs ūdens (Preston, Croft 2001; Lansdown 2011).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud dažādu iemeslu izraisīta ezeru un upju piesārņošana ar papildu biogēnajiem elementiem un tās rezultātā notiekošā aizaugšana un pastiprinātā ekspansīvo ūdensaugu sugu (parastā niedres, mieturaļģu, elodeīdu) konkurence, kā arī mākslīga ūdenslīmeņa paaugstināšana vai pazemināšana ezeros. To apdraud ūdens kvalitātes pasliktināšanās, kas rodas, ietekot un difundējot biogēniem bagātai notecei no intensīvi izmantotām lauksaimniecības zemēm un mājsaimniecībām (Ungurā), intensīva rekreācija ezeros un to krastos (Ungurs, Alūksnes ezers), apbūve ezeru krastos (Alūksnes ezers), humusvielām bagātu ūdeņus ievade ezeros no kūdras ieguves vietām (Ungurs), kā arī apsaimniekošanas (niedru pļaušanas, audžu fragmentācijas un izvākšanas) trūkums. Sugu var ietekmēt klimata pārmaiņas, galvenokārt vasaras temperatūru paaugstināšanās, ilgstoši sausuma periodi veģetācijas periodā, kā rezultātā var pazemināties ūdenslīmenis upēs un ezeros un ezeru aizaugšana un eitrofikācija noris straujāk.
Aizsardzība. Tikai viena un turklāt mazākā atradne (tajā ir mazāk nekā 1% sugas Latvijas populācijas) atrodas ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Suga ir jutīga un apdraudēta, tās aizsardzībai ir jāveic īpaši aizsardzības pasākumi un, iespējams, jāveido jauna ĪADT Alūksnes ezerā. Jāprecizē sugas izplatība Ungurā un Alūksnes ezerā, kā arī jāpārbauda tās iespējamā sastopamība sešos ezeros – Nītaures Asaru, Kaņepu un Lielajā Stropu ezerā, Lielajā Bauzī, Mazajā Bauzī, Rābutā un periodiski arī Daugavā pie Mangaļsalas, kur 2021. gadā tā tomēr netika konstatēta. Jāveic pētījumi par sugas izplatību un populācijas lielumu Latvijā. Ezeros, kur šī suga sastopama, jāmazina biogēnu ieplūde no lauksaimniecības, komunālajiem un rūpniecības notekūdeņiem. Alūksnes ezerā lielākās platībās jāveic eitrofikācijas un ezera piesārņošanas rezultātā saaugušo niedru pļaušana, bet Kurcuma ezerā jāpazemina 21. gs. sākumā mākslīgi paaugstinātais ūdenslīmenis.
Autori: Uvis Suško*, Liene Auniņa.
Summary. Eight-stamened waterwort – Elatine hydropiper. Very rare in Latvia, and has only been recorded at 20 sites. Today, however, it is known only from two lakes. The EOO is 48 km2, and the AOO – 8 km2. Over the last 100–175 years, the AOO and the EOO have decreased. The species occupies approximately 1–10 m2 in both currently known sites. In Lake Ungurs, in 2003 only a few plants were found. The largest subpopulation occurs in Lake Alūksne. The species has a narrow ecological niche in Latvia and has been found in semi-dystrophic, slightly and moderately eutrophic, mostly clean, shallow, and deep clear-water, or Lobelia-Isoetes lakes with small catchment areas, at 10–60 (120) cm depth. It can also be found in slow-flowing large rivers at 0–35 cm depth on sandy, gravelly or slightly muddy mineral bottom. In dry summers, when the water level drops, it can also be found on the exposed bottoms. The species in Latvia is threatened by eutrophication, overgrowth, and increased competition from expansive aquatic plant species and intensive recreation. Lake Ungurs, which represents less than 1% of the species’ population size in Latvia, is located in the Gauja National Park. The highest and most significant subpopulation in Lake Alūksne is currently not under protection. Specific protection measures are required to conserve the species and, possibly, a new protected area with relevant restrictions should be established in Lake Alūksne. Research on the distribution and size of the species population throughout the country and population monitoring are required. In lakes, reduction of the nutrient input from agriculture, municipal and industrial wastewater is necessary.
Literatūras saraksts
