Morfoloģija un bioloģija. Drukns mājas strazda lieluma putns ar īsu asti. Galva un muguras augšdaļa tumši brūna, pārējā muguras daļa un spārni melnpelēki raibi. Krūtis baltas. Barojoties lec ūdenī un nirst, brīvi peld arī virs ūdens. Pārtiek galvenokārt no ūdens bezmugurkaulniekiem (maksteņu, strauteņu, viendienīšu u. c. kāpuriem, vēžveidīgajiem), retāk – nelielām zivtiņām. Ligzdu ierīko pie, virs vai aiz strauji tekoša un krītoša ūdens – iežu atsegumu vai mūru nišās, uz tiltu sijām, arī piemērotos būrīšos. Dējumā 4–7 olas, gadā viens perējums. Gājputns, pārziemo Eiropā, tostarp arī Latvijā. Ziemā ieceļo putni no Skandināvijas (LOB 1999; Kalvāns, Lediņš 2020).
Izplatība. Sadrumstalots izplatības areāls, galvenokārt saistīts ar kalnu reģioniem, stiepjas no Ziemeļāfrikas un Rietumeiropas līdz Mongolijai un Ķīnai. Ziemošanas areāls lielā mērā pārklājas ar ligzdošanas areālu (BirdLife International 2018). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā kopumā nav būtiski mainījusies, bet redzams pieaugums Somijā, Igaunijā un Latvijā (Keller et al. 2020). Retās sastopamības dēļ ligzdošanas izplatības pārmaiņas Latvijā nevar objektīvi novērtēt (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 56 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 16 639 km2. Latvijā ziemojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 812 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 65 130 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2018). Arī Eiropā ligzdojošā populācija mazinās. Krievijā ligzdojošā populācija sarūk, bet Igaunijas populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 1–10 pāri (2–20 pieaugušu indivīdu). Gan ilgtermiņā, gan īstermiņā populācija pieaug (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ziemojošās populācijas lielums nav zināms, tiek vērtēts, ka tā ir 50–100 pieaugušu indivīdu (A. Kalvāns, mutvārdu ziņojums). Desmit gados populācija samazinājusies par 39,7% (Stīpniece 2021; Kalvāns 2022).
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo galvenokārt seklus un straujus upju posmus ar akmeņainu vai oļainu grunti, parasti pie krācēm, aizsprostiem un ūdenskritumiem. Ligzdošanas laikā – tīras straujupītes smilšakmens vai dolomīta iežu atsegumu, ūdensdzirnavu un ligzdošanai piemērotu tiltu tuvumā (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 2,7 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Suga ļoti atkarīga no ūdens kvalitātes, tāpēc to apdraud ūdens piesārņojums. Draudi ir arī hidroelektrostacijas un apūdeņošanas pasākumi, kas mazina straumju ātrumu (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ūdensstrazds ir viena no izveidošanas mērķsugām Ķemeru Nacionālajā parkā. Ūdensstrazdam nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā straujteces un jāierobežo traucējums ligzdošanas vietās.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Antra Stīpniece.
Summary. White-throated Dipper − Cinclus cinclus. Due to the rare occurrence, an objective assessment of breeding distribution changes in Latvia is impossible. The AOO of the breeding population is 56 km2, the EOO – 16,639 km2. The breeding population is estimated at 1–10 pairs (2–20 adult individuals). The population is increasing in the long term as well as in the short term. The AOO of the wintering population is 812 km2, the EOO – 65,130 km2. The size of the wintering population is unknown, but it is estimated to be less than 50–100 adult individuals. The population has declined by 39.7% within ten years. The species mainly inhabits shallow and swift stretches of rivers with rocky or pebbly bottoms, most often near rapids, dams and waterfalls. During the breeding season – clean streams near sandstone or dolomite rock outcrops, water mills and bridges that are suitable for building nests. The threats have not been studied in Latvia, but according to a European assessment, the species is threatened by water pollution, given its high dependence on water quality. Hydropower plants and irrigation measures that reduce the speed of streams also pose a threat. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Conservation of riffles and limiting of disturbances at the breeding sites are required for the protection of the species.
Literatūras saraksts
