Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs līdz daudzgadīgs sīks, 2–5 cm garš ūdensaugs. Stublājs stāvs vai pacils, maigs, kails, bagātīgi zarots, mezglu vietās sakņojas. Lapas pretējas, sēdošas, atstāvošas, lineāras vai lineāri lancetiskas, 4–7 mm garas, 0,5–2 mm platas, plakanas, mazliet gaļīgas, lapas gals smails, mala gluda. Ziedi sīki, pa 1–2 lapu vai lapām līdzīgu seglapu žāklēs, gandrīz sēdoši. Kauslapas četras, pie pamata saaugušas, 0,5–0,7 mm garas, daudz īsākas nekā vainaglapas, gals smails, zobiņi plati trīsstūraini. Vainaglapas četras, iegareni olveidīgas, 1–2 mm garas, stāvas, nespodri baltas, plēvainas. Putekšņlapas četras, īsākas nekā vainaglapas. Auglis ir četru someņu kopauglis. Zied no jūlija līdz septembrim (Gavrilova 2004; Priedītis 2014). Raksturīga pašappute, kleistogāmija (Durka 2002).
Izplatība. Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā no siltās līdz vēsajai joslai sastopama disjunkta areāla suga (Rothmaler 2005; Lansdown 2011). Igaunijā bija sastopama ļoti reti – Somu līča krastā valsts ZR, Z un ZA daļā, pēdējo reizi atrasta 1934. gadā (Kukk, Kull 2006; Kukk et al. 2016). Lietuvā nav sastopama (Krall et al. 1996). Latvijā bija sastopama ļoti reti, atrodas tuvu sugas areāla A robežai (Plotnieks 1986; Gavrilova 2003, 2004; Priedītis 2014). Ir zināmas tikai sugas vēsturiskās atradnes. Latvijā pirmo reizi atradis K. Lēnerts 1849. gadā Tukuma apkārtnē, vēlāk atklātas vēl četras atradnes – Lielupes krastā Buļļos un Slokā, Daugavas krastā Mangaļsalā un Ungurā, kur 1909. gadā konstatēta pēdējo reizi. Latvijā tiek uzskatīta par izzudušu, lai gan sīkā auguma dēļ grūti pamanāma, un atkārtota atrašana ir ticama (Priedītis 2014).
Populācija. Nav datu.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug seklā ūdenī vai mitros, laiku pa laikam applūstošos ezeru un upju krastos, kā arī jūras piekrastē miklās pludmalēs, bieži upju grīvu tuvumā. Raksturīgas lielas indivīdu skaita svārstības pa gadiem; gados, kad dzīvotnes ir sausas, augi var neizaugt (SLU Artdatabanken 2025). Parasti aug barības vielām nabadzīgās augtenēs (Tichý et al. 2023). Ūdeņu biezlapīte ir vājš konkurents, un tai ir nepieciešami vidējas intensitātes traucējumi augtenē (Midolo et al. 2023), lai būtu atsegts substrāts.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud ezeru piesārņošana ar biogēnajiem elementiem un tās izraisītā ezeru aizaugšana un pastiprinātā ekspansīvo ūdensaugu (parastās niedres Phragmites australis, mieturaļģu, elodeīdu) konkurence, kā arī intensīvas rekreācijas izraisīta ūdens kvalitātes pasliktināšanās ezeros un to krastos (Ungurs). Semidistrofos ezeros mazinās dabiski ierobežotā ezera ūdens dzidrība kūdras izstrādes gaitā radītā uzduļķojuma dēļ (Ungurs). Ezeru un upju piesārņojumu ar pārlieku lielu biogēno elementu daudzumu rada galvenokārt intensīva lauksaimniecība un mežizstrāde, mājsaimniecību un pilsētu notekūdeņi.
Aizsardzība. Viena no kādreizējām atradnēm Ungurā atrodas Gaujas Nacionālajā parkā. Tā kā suga Latvijā nav konstatēta jau vairāk nekā 100 gadus (bet, iespējams, ļoti reti vai reti ir sastopama), pašreizējo aizsardzības pakāpi nav iespējams novērtēt.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpārbauda RE kādreizējā atradne Ungurā un sugai piemērotas dzīvotnes Daugavas un Lielupes grīvas apvidū, kā arī Rīgas līča piekrastes seklūdenī. Ieteicams iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Nav pieļaujama intensīva rekreācija un jāmazina piesārņojums ar biogēnajiem elementiem ezeros un upēs.
Autors: Uvis Suško.
Summary. Pigmyweed – Crassula aquatica. It occurs in shallow waters, and on sandy soils at lakeshores and riverbanks. In Latvia, the species was first recorded in the vicinity of Tukums by K. Lehnert; later four other localities were discovered on the banks of the River Lielupe near Buļļi and Sloka, on the bank of the River Daugava next to Mangaļsala and in Lake Ungurs in 1909 (the latest record in Latvia). Currently, the species is regarded as extinct in Latvia, although this status might be inaccurate – as the plant is small, it is still possible to find it. In Latvia, the species is threatened by lake pollution with organic substances from intensive recreation and inflow of water from peat extraction. This results in intensive overgrowing of lakes leading to competition from vigorous macrophyte species. The habitats of C. aquatica are also being degraded by river pollution with organic substances from agricultural and forest lands, households, urban areas, riverbank construction, and the development of intensively used recreational places near rivers. It is necessary to explore the former species’ locality in Lake Ungurs, suitable habitats at the mouths of the River Daugava and the River Lielupe, and the shallow water zone at the coastline of the Gulf of Riga. C. aquatica should be included on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
