Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 2–8 cm augsts gruntī iesakņojies ūdensaugs. Smilšainā ūdenstilpes gruntī nostiprinās ar daudzām sīkām bārkšu saknēm. Stublājs vienkāršs, kails, pāriet skrajā ķekarā. Lapas rozetē, īlenveidīgas, stāvas, atstāvošas vai lokveidīgi atlīkušas, mazliet sukulentas, 2–7 cm garas. Ziednesis bezlapains, stāvs vai izlocīts, tā galotnē skrajš ziedu ķekars ar 2–8 maziem ziediem, kas zied zem ūdens. Kauslapas četras – stāvas un strupas, vainaglapas četras – baltas, 1,5–2 mm garas, otrādi olveidīgas, dažreiz vainaglapu nav. Auglis – 2–5 mm garš divvāršņu pākstenītis, no ķekara ass atstāv 0,3–0,5 cm garā kātā. Zied jūlijā un augustā (Fatare 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Cirkumpolāra suga, sastopama no aukstās līdz mēreni siltajai (montānajai) joslai galvenokārt Eiropas Z daļā no jūras līmeņa Skandināvijā un Islandē līdz kalnu ezeriem Alpos un Pirenejos, kā arī Ziemeļamerikas Z daļā un Grenlandē, dažviet arī Āzijā no Sibīrijas līdz Kamčatkai (Fatare 2003; Lansdown 2011; Priedītis 2014; Maiz-Tome 2016). Igaunijā zināma tikai viena senāka atradne Peipusa ezerā (Kukk et al. 2016; eElurikkus 2022), bet Lietuvā suga nav atrasta (Kuusk et al. 1993). Latvijā vērtējama kā relikta suga, un sastopama ļoti reti. Suga kopumā ir atrasta 15 ezeros, no tiem šobrīd droši zināma tikai piecos (Cierpā, Kumbuleitī, Ojotā, Siverā un Alūksnes ezerā). Sešos vai septiņos ezeros (Lielajā Stropu, Sekšu, Sudraba, Venču ezerā, Cārminā un Dreidzā, iespējams, arī Langstiņu ezerā) to piesārņošanas un ūdenslīmeņa mākslīgas izmainīšanas dēļ tā noteikti ir izzudusi. Trijos vai četros ezeros ar pēdējiem atradumiem 1985., 1986. un 1988. gadā (Alaukstā, Aijažu un Visaldas ezerā, iespējams, arī Langstiņu ezerā), varētu būt vēl joprojām sastopama. Līdz ar to ir ievērojami mazinājusies gan sugas apdzīvotā platība (AOO), gan sastopamības apgabals (EOO) (Fatare 1986, 2003). EOO ir 992 km2, un AOO ir 48 km2.
Populācija. Suga aug nelielās grupās. Eiropā un globāli tā nav apdraudēta, taču Eiropā nepieciešams jauns vērtējums. Eiropā populācija ir sarūkoša, bet globālā mērogā populācijas tendence nav zināma (Lansdown 2011; Maiz-Tome 2016). Suga tiek uzskatīta par izzudušu Igaunijā. Šobrīd sugas populāciju Latvijā un tātad arī Baltijas valstīs veido aptuveni 2040–3420 indivīdi. Latvijā bagātīgākā atradne ir Cierpā (1000–2000 indivīdi). Iespējama sugas atklāšana citos Latgales augstienes tīrajos ezeros, kam raksturīgi pārsvarā mežaini un nelieli sateces baseini un kas atrodas ūdenšķirtņu zonās.
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā sugai ir šaura ekoloģiskā niša, un tā ir sastopama mezotrofos, kā arī vāji un mēreni eitrofos, pārsvarā tīros dzidrūdens (ļoti reti brūnūdens) un galvenokārt lobēliju-ezereņu ezeros uz smilšaina, grantaina vai akmeņaina pamata 25–70 (110) cm dziļumā (Suško 1986, 1988, 1989, 2015, 2017; Fatare 2003; Priedītis 2014). Tipiska lobēliju-ezereņu kompleksa (Littorelletea uniflorae sabiedrības) indikatorsuga, aug kopā ar dzeloņsporu ezereni Isoetes echinospora, gludsporu ezereni I. lacustris, vienzieda krasteni Littorella uniflora, Dortmaņa lobēliju Lobelia dortmanna, pamīšziedu daudzlapi Myriophyllum alterniflorum, plašo gundegu Ranunculus reptans, adatu pameldru Eleocharis acicularis. Siverā aug kopā arī ar lokano najādu Najas flexilis un smalko najādu N. tenuissima.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Ezeru piesārņošana ar biogēnajiem elementiem un tās izraisītā ezeru aizaugšana un pastiprinātā ekspansīvo ūdensaugu sugu konkurence (parastā niedre, mieturaļģes, elodeīdi). Sugu apdraud arī mākslīga ūdenslīmeņa paaugstināšana un pazemināšana ezeros, apkārtējo platību meliorācija un humusvielām bagātu ūdeņu ievadīšana dzidrūdens ezeros pa meliorācijas sistēmām. Ezeru kvalitāti apdraud intensīva rekreācija un pastiprināta apbūve ezeru krastos. Siverā un Ārdavā ūdens kvalitātes pasliktināšanos izraisa nesenā pagātnē izveidoti zivju dīķi ezeru krastos. Situāciju pasliktina nepieciešamo ezeru apsaimniekošanas pasākumu (galvenokārt niedru pļaušanas un izvākšanas, audžu fragmentācijas) neveikšana vispār vai neveikšana pietiekamā apjomā.
Aizsardzība. Tikai divi no astoņiem ezeriem ar esošām vai pārbaudāmām sugas atradnēm ir ĪADT: Ojots – dabas liegumā “Ojatu ezers” un Alauksts – aizsargājamo ainavu apvidū “Vecpiebalga”. Sugas atradnes Alūksnes, Aijažu un Visaldas ezerā, kā arī Sauleskalna ezerzemes Cierpā, Kumbuleitī un Siverā, kur sastopama Baltijā un Latvijā vislielākā sugas atradne, šobrīd atrodas ārpus ĪADT. Līdz ar to Latvijā tiek aizsargāta tikai ļoti maza populācijas daļa (5–8%).
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Lai aizsargātu sugu, Latvijā ir jāveido jaunas ĪADT un jāpaplašina esošās. Sauleskalna ezerzemē Dubnā ir jāatjauno Dzalbu zušķērāja darbība. Jāpārbauda sugas stāvoklis un izplatība Alaukstā, Aijažu, Langstiņu un Visaldas ezerā, kā arī tas jāprecizē Alūksnes ezerā. Jāpēta sugas izplatība un reģionālās populācijas lielums. Jānovērš slikti attīrītu komunālo saimniecību un uzņēmumu notekūdeņu ievadīšana ezeros, kā arī jāveic pasākumi biogēnu piesārņojuma mazināšanai no lauksaimniecības zemēm.
Autori: Uvis Suško*, Liene Auniņa.
Summary. Awlwort – Subularia aquatica. In Latvia, it is considered a relict species; very rare. It has been found in 15 lakes, but the species is now certainly present in five of them (Lakes Cierps, Kumbuleits, Ojots, Sivers and Alūksnes). The EOO is 992 km2, and the AOO – 48 km2. Over the past century, the species population, its AOO and EOO, have significantly decreased. Currently, the known population of the species in Latvia and throughout the Baltic States is ca. 2,040–3,420 individuals (the richest population – in Lake Cierps with 1,000–2,000 individuals). In Latvia, the species grows in mesotrophic, slightly and moderately eutrophic, mostly clean, shallow, deep and very deep clear-water (very rarely brown-water) and mainly Lobelia-Isoetes lakes on sandy, gravelly or rocky bottoms at depths of 25–70 (110) cm. The threats are lake pollution, increased overgrowth, modifications of water level and recreation. Only two of the eight lakes with S. aquatica are included in protected areas: the “Ojatu ezers” Nature Reserve (Lake Ojots) and the “Vecpiebalga” Protected Landscape Area (Lake Alauksts) – only 5–8% of the species population is under protection in Latvia. For the conservation of this species, new protected areas must be designated, and the optimal water level must be restored in Lake Sivers. Research on the distribution and population size is needed. Discharge of inadequately treated municipal and industrial wastewater into the lakes must be prevented, and measures must be taken to reduce nutrient pollution from agricultural land.
Literatūras saraksts
