Morfoloģija un bioloģija. Ugunszvīņu stiklenes cepurīte ir 2–7 cm plata, koniska līdz plati zvanveida, sausa, samtaina, zeltaini oranža, sarkanīgi oranža, ar ieliektu, nelīdzenu malu. Mīkstums dzeltenīgs, ar neizteiktu smaržu un garšu. Lapiņas retas, pie kātiņa pieaugušas, bāli dzeltenīgas, vēlāk sārti dzeltenas. Kātiņš 5–8 cm garš, 0,8–1,5 cm diametrā, uz leju tievāks, sauss, gareniski šķiedrains, cepurītes krāsā, pie pamata bālgans. Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, birumrakstā baltas, 8–11 x 5–6 μm (Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi pa vienam vai nelielās grupās veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, vietām Ziemeļamerikā (GBIF 2023). Eiropā novērota reti hemiboreālajā veģetācijas zonā, ļoti reti mērenajā zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā konstatēta reti. Pirmo reizi minējis F. E. Štolls 1927. gadā Valtaiķos Rietumlatvijā (Štolls 1913–1939). Līdz 2022. gadam zināmas divas sugas atradnes – Jūrmalā (Ķemeros) un Launkalnes apkārtnē, Vidzemē. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 8 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu, jo trūkst pētījumu.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits nav zināms, bet varētu nepārsniegt 50.
Biotopi un ekoloģija. Augsnes saprotrofs. Eiropā sastopama dabiskās, neielabotās pļavās, ganībās, parku zālienos, zālainās vietās lapu koku mežos (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā galvenokārt zālainās vietās lapu koku mežos, gar stigām. Iespējams, ka Latvijā sastopama arī pļavās, taču par sēnēm šajos biotopos nav veikti pētījumi un ir ļoti maz ziņu.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu galvenokārt apdraud pļavu apsaimniekošanas izmaiņas (pļavu mēslošana, apmežošana), ganību izzušana, parku zālienu pārmērīga pļaušana vai nepļaušana. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir ļoti maza, sadrumstalota izplatība un reģionālā populācija, prognozēta nepārtraukta tās mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Sastopama ĪADT – Ķemeru Nacionālajā parkā. Galvenie aizsardzības pasākumi – piemērotu biotopu, galvenokārt dabisko pļavu aizsardzība un atjaunošana, vainagu klāja atvērumu (lauču) mozaīkas saglabāšana lapu koku mežos, kā arī sabiedrības izglītošana. Jāveic pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju, sugai piemērotu biotopu tendencēm.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Fibrous waxcap – Hygrocybe intermedia. Spread across Europe, and parts of North America. It is rare in Europe in the hemiboreal zone, and very rare in the temperate zone. It is rare in Latvia - two localities known up to 2022. The EOO is 8 km2, and the AOO – 8 km2. There is no information available on changes in the distribution due to a lack of studies nor is there information on regional population size and changes. The number of mature individuals is unknown, but may be less than 50. It is a soil saprotroph. In Europe, it occurs in semi-natural grasslands, pastures, park lawns, open areas in deciduous forests. In Latvia, it is found mainly in open areas in deciduous forests, along forest block roads. The species may also occur in meadows in Latvia, but there have been no studies of fungi in these habitats, and very little is known about fungi in these habitats. The main threats to the species are changes in grassland management (fertilisation and afforestation), loss of pastures, excessive mowing or no mowing of park lawns. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to its very small, fragmented distribution and regional population, and its continued decline in Latvia is predicted. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species. It is found in a protected nature area – the Ķemeri National Park. The main conservation measures – the protection and restoration of suitable habitats, mainly natural meadows, maintenance of gaps in deciduous forests, and public education. Research is needed on the size, distribution and trends of the Latvian regional population, life cycle and ecology, and trends in suitable habitats for the species.
Literatūras saraksts
