Morfoloģija un bioloģija. Lielākā pūce, lielāka nekā klijāns. Apspalvojums dzeltenbrūns ar melniem raibumiem un svītrām. Uz galvas divi labi redzami pagarināti spalvu cekuli – “ausis”. Acis oranžas (LOB 2002). Sugas klātbūtne visbiežāk konstatējama pēc balss. Tā kā lielākā daļa zināmo ūpja ligzdošanas vietu Latvijā ir saistīta ar kaiju kolonijām vai atkritumu izgāztuvēm, ligzdošanas laikā ūpja barībā dominē kaiju dzimtas putni, citi ūdensputni un žurkas. Ziemā ārpus atkritumu izgāztuvēm, visticamāk, barībā visvairāk ir sīko zīdītāju. Fakultatīvi monogāma suga. Pāra putni ārpus ligzdošanas sezonas uzturas atsevišķi. Latvijā ligzdo galvenokārt uz zemes pie lielāka koka stumbra vai zem eglītes. Reizēm ligzdo arī smilšakmens klintīs. Retos gadījumos – vecās citu plēsīgu putnu ligzdās vai pamestās ēkās. Izmanto arī mākslīgās ligzdas. Latvijā vidējais izdēto olu skaits (2000–2010) ir 2,79, vidējais izvesto mazuļu skaits sekmīgā ligzdā ir 2,09, bet pēdējos gados tas ir samazinājies līdz 1,8. Perē galvenokārt tikai mātīte. Nometnieks, visu gadu pavada ligzdošanas teritorijā (Avotiņš jun. 2019; Avotins et al. 2023).
Izplatība. Izplatības areāls aptver lielāko daļu Eirāzijas, izņemot tālākos Z un D reģionus (BirdLife International 2017). Lai gan dažviet Eiropā suga izzudusi, kopumā kopš 20. gs. 80. gadiem redzams izplatības pieaugums, it īpaši areāla R daļā (Keller et al. 2020). Latvijā kopš 20. gs. 80. gadiem būtiskas izplatības pārmaiņas nav konstatētas, taču izmantotā pārmaiņu noteikšanas metode var nebūt ūpim atbilstīga (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 116 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 45 129 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2017). Eiropas populācija pieaug. Igaunijā un Krievijā populācija sarūk. Baltkrievijā populācija stabila, Lietuvā – ilgtermiņā pieaug, bet īstermiņā stabila (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 8–73 pāri (16–146 pieauguši indivīdi). Populācijas ilgtermiņa tendence ir nezināma, bet īstermiņā tā sarūk (Ķerus u. c. 2021). Turpinoties populācijas sarukumam, trijās paaudzēs populācija varētu samazināties par 51%.
Biotopi un ekoloģija. Nozīmīga loma biotopa izvēlē ir barības pieejamībai – piemērotākas ir tās vietas, kas atrodas tuvāk ūdensputniem bagātām ūdenstilpēm vai atkritumu šķirošanas un glabāšanas vietām. No mežaudzēm nozīmīgākās ir vecās (pieaugušās un pāraugušās) šaurlapju audzes. Vietas līmenī nozīmīgs sastopamību ietekmējošs faktors ir ar mežsaimniecisko darbību radītie traucējumi – jo senāk šādas darbības nav notikušas, jo biotops ir piemērotāks. Mežaudzēm, kas pārsniegušas 5 m augstumu, jāveido plašas vienlaidus teritorijas. Turklāt sugai lokāli nozīmīgākās ir skrajās mežaudzes, kurās ir neliels pameža relatīvais blīvums (Avotiņš jun. 2019). Paaudzes ilgums: 13,5 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Ligzdošanas vietas negatīvi ietekmē mežsaimnieciskā darbība, kas ne tikai degradē dzīvotni, bet arī rada traucējumu. Suga ir ļoti jutīga pret traucējumiem ligzdošanas laikā. Ūpji iet bojā sadursmēs ar automobiļiem un elektrolīnijām. Lai gan droši nav zināms, ir ticami, ka izdzīvotību ziemā ietekmē grauzēju populāciju sarukums. Uz zemes ligzdojošo putnu dējumi un mazuļi cieš no lapsu Vulpes vulpes, jenotsuņu Nyctereutes procyonoides un mežacūku Sus scrofa postījumiem. Šos dzīvniekus var piesaistīt medījamo dzīvnieku piebarošana (Avotiņš jun. 2019).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ūpis ir viena no izveidošanas mērķsugām 19 ĪADT. Ūpis ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Engures ezers” un “Gaujas nacionālais parks” (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāīsteno sugas aizsardzības plāns, tostarp atbilstoša aizsardzības un izmantošanas režīma nodrošināšana sugas aizsardzībai prioritārajās vietās, jāveido sugas ekoloģijai atbilstoši mikroliegumi un to buferzonas, jāpārtrauc mežizstrāde un jaunaudžu kopšana no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, piemērotās vietās jāizvieto mākslīgās ligzdas, jāturpina sugas monitorings un jāatjauno grauzēju monitorings.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Eurasian Eagle-owl – Bubo bubo. No significant changes in the distribution have been detected in Latvia since the 1980s, but the methods used to detect changes may not be appropriate for the species. The AOO of the breeding population is 116 km2, and the EOO – 45,129 km2. The breeding population is estimated at 8–73 pairs (16–146 adult individuals). The long-term population trend is unknown, however, the population is declining in the short term. If the decline continues, the population could decline by 51% within three generations. At the level of the landscape, the most important forest stands are old (mature and overgrown) narrow-leaved forests, probably – as foraging sites. Other important foraging areas include sites of waterbird concentration, as well as waste sorting and storage sites. At the local level, disturbance caused by forestry activities is an important factor that affects occurrence – the longer the absence of such activities, the higher the suitability of the habitat. Forest stands that have exceeded 5 m in height must create large continuous areas. Furthermore, sparse forest stands where the relative density of the understory is low, are the locally most suitable stands for the species. Breeding sites are negatively affected by forestry activities, which not only degrade the habitat but also cause disturbance. The species is very sensitive to disturbances during the breeding season. Individuals are often killed by collisions with vehicles and power lines. Although not specifically confirmed, winter survival is likely to be affected by declining rodent populations. The nests and juveniles suffer from predation by Vulpes vulpes, Nyctereutes procyonoides and Sus scrofa. These animals may be attracted by the feeding of game animals. The legal conservation status of the species must be maintained. A species conservation plan must be implemented to conserve the species, which includes the provision of an appropriate protection and use regime for priority areas for species protection; micro-reserves and buffer zones appropriate to the ecology of the species must be established, logging and maintenance cutting of young stands must be ceased from 1 April to 30 June, artificial nests must be installed at suitable sites, monitoring of the species must be continued, and the monitoring of small mammals must be resumed.
Literatūras saraksts
