Morfoloģija un bioloģija. Upju bezzobe ir salīdzinoši neliela gliemene, čaulas izmēri 80 x 45 x 20 mm, forma ovāla, plāna. Čaulai nav slēdzējzobu. Čaulas virsma zaļganbrūna līdz gandrīz melna, atsevišķos gadījumos ar dēdēšanas pazīmēm (Rudzīte u. c. 2010). Sugai raksturīgs mazāks indivīdu skaits uz kvadrātmetru nekā citām bezzobju sugām. To vecums, līdzīgi citām dižgliemeņu dzimtas sugām, sasniedz vairākus desmitus gadu, tomēr datu par upju bezzobju vecumu Latvijā nav. Šķirtdzimumu dzīvnieki ar iespējamu hermafrodītismu. Vairojas vasarā, kad mātīšu žaunās attīstās apaugļotās olšūnas un izšķiļas glohīdijas. Glohīdijas ir mikroskopiskas, līdzīgas pieaugušām gliemenēm, bet tām ir āķīši. Pēc nonākšanas ūdens vidē glohīdijām ir jānonāk zivju žaunās, kur tās pavada dažas nedēļas pirms sāk patstāvīgu dzīvi. Barojas, filtrējot no ūdens suspendētās daļiņas un mikroskopiskās aļģes (Mcivor, Aldridge 2007).
Izplatība. Sastopama lielākajā daļā Eiropas, izņemot tās D daļu un Norvēģiju (Lopes‐Lima et al. 2017). Latvija atrodas areāla Z daļā. Suga izplatīta nevienmērīgi, pārsvarā Ventas un Gaujas baseina apgabalos. Nav zināmu atradņu Lielupes baseinā. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 28 195 km2. Apdzīvotā platība (AOO) ir 40 km2, tomēr, ņemot vērā piemēroto biotopu platību un kvalitāti, sugai jābūt sastopamai lielākā platībā. Par izplatības pārmaiņām trūkst informācijas, tomēr senāko atradņu (1980–2000) ir vairāk nekā pašlaik, kas, iespējams, saistīts ar nepietiekamu izpēti mūsdienās, nevis AOO un EOO mazināšanos. Suga ir vizuāli līdzīga abām pārējām bezzobju sugām, sevišķi jaunajiem indivīdiem, tādēļ bieži vien makrozoobentosa monitoringa paraugos indi-vīdi nav noteikti līdz sugai.
Populācija. Novērota populācijas mazināšanās Eiropā, piemēram, Apvienotajā Karalistē reģionālā populācija pēdējos 100 gados ir samazinājusies par 30% (Skidmore et al. 2010), Polijā un Vācijā reģionālo populāciju samazinājums ir vēl lielāks un suga novērtēta kā jutīga (VU) (Ożgo et al. 2020). Latvijai ir kopīgas reģionālās populācijas ar kaimiņvalstīm. Zināms, ka Lietuvā tā ir sastopama retāk nekā biezā perlamutrene Unio crassus. Pamatojoties uz situāciju Baltijas valstīs, potenciāli Latvijas reģionālā populācija varētu mazināties.
Biotopi un ekoloģija. Sastopama smilšainā vai vāji dūņainā gruntī dažādu lielumu upēs, kā arī ezeros ar labu vai augstu ekoloģisko kvalitāti. Upju bezzobju glohīdijām ir nepieciešamas karpu dzimtas zivis, kuru žaunās tās parazitē (Mcivor, Aldridge 2007).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Sugu apdraud aizsprosti, citi ekosistēmu pārveidojumi, piemēram, meliorācija, kā arī mājsaimniecību un rūpnieciskie notekūdeņi, lauksaimniecības un intensīvas mežizstrādes ietekme (ūdenī nonāk slāpekļa un fosfora savienojumi, veicinot ūdensobjektu aizaugšanu un sedimentāciju), sausuma periodi. Pamatojoties uz stipri sadrumstalotu apdzīvoto platību, potenciālo piemēroto biotopu izplatību un identificētajiem apdraudošajiem faktoriem, suga novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā ir jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, jo tā ir viena no retāk sastopamajām gliemenēm Eiropā (Skidmore et al. 2010) un arī Latvijā. Trīs no 11 zināmajām atradnēm atrodas ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā un dabas liegumā “Ventas ieleja”. Lai aizsargātu sugu, ir jāuzlabo upju kvalitāte, piemēram, ievērojot lauksaimniecības un meža zemju buferjoslas, uzlabojot notekūdeņu attīrīšanu u. c. Lai precizētu aizsardzības pasākumus, jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autors: Dāvis Ozoliņš.
Summary. Depressed river mussel – Pseudanodonta complanata. Found throughout most of Europe, except for the south and Norway (Lopes-Lima et al. 2017). Latvia is situated in the northern part of the species’ range. Its distribution is uneven and the mussel is mostly found in the Venta and Gauja river basins; no known localities have been recorded in the Lielupe river basin. The species occurs in sandy or slightly silty riverbeds in rivers of various sizes and in lakes with good or high ecological quality. Glochidia require carp family fish for gill parasitism (Mcivor, Aldridge 2007). The EOO is 28,195 km2, but the species potentially could occur in all major river basin districts. The AOO is 40 km2, however, considering the area and quality of suitable habitats, the species should occur over a larger area. There is a lack of information on changes in its distribution, but the oldest records (1980–2000) are more numerous than present.. This may be due to a lack of research rather than a decline in the AOO and EOO. Population declines have been observed in Europe, e.g. in the UK where the regional population has declined by 30% in the last 100 years (Skidmore et al. 2010); in Poland and Germany the declines are even higher and the species is Vulnerable (VU) (Ożgo et al. 2020). Latvia shares regional populations with neighbouring countries. Based on the situation in the Baltic countries, the Latvian regional population is potentially declining. The species is threatened by dams, other ecosystem changes such as drainage, domestic and industrial wastewater, impacts of agriculture, logging and periods of drought. Based on the highly fragmented distribution of the occupied area, the potential distribution of suitable habitats and the identified threats, the species is assessed as Near Threatened (NT). The species is not protected in Latvia; it needs to be included on the list of protected species because it is one of the rarest bivalve species in Europe (Skidmore et al. 2010) and also in Latvia. Out of the eleven known localities in Latvia, three are in protected areas – the “Ventas ieleja” Nature Reserve and the Gauja National Park. Conservation of the species requires improvements in river quality, e.g. buffer zones for agricultural and forest areas, improved wastewater treatment, etc. Studies on the regional population size, distribution and trends are required to refine conservation measures.
Literatūras saraksts
