Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs ūdensaugs. Stublājs zarots, tā garums 50–200 cm. Sakneņi gari, ložņājoši. Lapas peldošas, veselas, ar kātu, ieapaļas vai eliptiskas, 3–12 cm garas. Plātnes mala gluda vai nedaudz rantaina, pamats sirdsveida. Plātnes apakšpuse klāta ar brūniem dziedzeriem. Lapas uz stublāja pretējas vai mieturos pa 3–4 (stublāja galotnē). Ziedi zeltaini dzelteni, lapu žāklēs, garos kātos paceļas virs ūdenslīmeņa. Katra kāta galā viens zieds 2,5–4 cm diametrā. Vainags saaudzis no piecām vainaglapām, vainaga mala bārkstaina. Arī kauss no piecām saaugušām kauslapām. Auglis – iegarena, 2–2,5 cm gara daudzsēklu pogaļa, sēklas apmatotas. Augļi nogatavojas zem ūdens. Zied jūlijā un augustā. Katrs zieds zied vienu dienu, bet ziedēšana turpinās ilgā periodā (Fatare 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Sugas dabiskais areāls ir Centrāleiropa, Rietumāzija, Ķīna un Japāna. Tā ir introducēta Īrijā, Somijā un Zviedrijā, kur to uzskata par invazīvu (Larson, Willén 2006; Kurtto et al. 2019). To uzskata par invazīvu sugu arī Jaunzēlandē un daļā Ziemeļamerikas. Tuvākās sugas atradnes ir Lietuvā, piejūrā – Klaipēdas un Šilutes apvidū –, kā arī iekšzemē Paģēģu apvidū. 20. gs. beigās tā ir izzudusi Minijas, Danes un Ražes upēs, kā arī Kroku Lankas ezerā, kas ir savienots ar Miniju. Stabilākās un lielākās populācijas Lietuvā ir Kņaupas līcī pie Minijas ietekas jūrā, Nemunas attekās un vecupēs grīvas rajonā. Nesen ir konstatēta cenopopulācijas atjaunošanās Danes upē Lietuvā (Sinkevičienė 2021). Latvijā līdz 1934. gadam bija zināma tikai viena atradne – Ziemupes grīvā –, kur tā konstatēta vairākkārt 1898.–1934. gadā, pēc tam ne Ziemupes grīvā, ne citur suga vairs nav atrasta. Iespējams, tā izzudusi Ziemupes augšteces iztaisnošanas un apkārtnes meliorācijas dēļ.
Populācija. Nav datu.
Dzīvotnes un ekoloģija. Centrāleiropā, Polijā un Lietuvā, kur dabiskajā areālā vairogu palēpe sastopama vistuvāk Latvijai, tā aug ezeru piekrastēs un lēni tekošās upēs, upju attekās, zivju dīķos, eitrofos ūdeņos.
Izmantošana un tirdzniecība. Stādus var iegādāties tirdzniecībā. Izmanto kā dekoratīvu augu stādīšanai dīķos. Latvijā ievesta, spēj pārziemot dīķī un sekmīgi veģetatīvi vairoties (Rukšāne 2022).
Apdraudējums. Suga aug barības vielām bagātos ūdeņos, dīķos, tādēļ eitrofikācija nav potenciāls drauds.
Aizsardzība. Vēsturiskā atradne ir ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāveic pētījumi vēsturiskās atradnes apkārtnē, kā arī piemērotās dzīvotnēs citviet. Ņemot vērā Somijas un Zviedrijas pieredzi, kur vairogu palēpe ir atzīta par invazīvu sugu ar pieaugošu atradņu skaitu, jāseko līdzi, vai Latvijā nenotiek sugas izplatīšanās no stādījumiem dīķos. Suga nav iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, jo ilgstoši tiek uzskatīta par Latvijā izzudušu. Pagaidām tā nav jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Laura Grīnberga.
Summary. Fringed water-lily – Nymphoides peltata. In Latvia, it was recorded in only one locality – at the mouth of the River Ziemupe, where it was found several times in the period from 1898 to 1934. The species has not been found since 1934, and it is possible that it disappeared after the straightening of the upper reaches of the River Ziemupe and the draining of its surroundings. In the natural range, it grows on the lakeshores and in slow-flowing rivers, river tributaries, fishponds, and different eutrophic waters. Seedlings are available in the trade; the species is used as an ornamental plant in ponds. In Latvia, it can overwinter in ponds and successfully reproduce vegetatively. The species grows in nutrient-rich waterbodies, therefore eutrophication is not a potential threat. Surveys are needed in the vicinity of the historical locality, as well as in suitable habitats elsewhere. Considering the experience of Finland and Sweden, where the species is recognised as invasive with an increasing number of localities, it is necessary to monitor the potential spreading of the species from plantings in ponds to the wild. The species is not on the list of protected species, as it is considered extinct. Currently, it is not necessary to include it on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
