Atgriezties
Stipri apdraudēta (EN)

Vairogveida stumbrsomenīte

Harpanthus scutatus (F. Weber & D. Mohr) Spruce

 
Stipri apdraudēta (EN)

Vairogveida stumbrsomenīte

Harpanthus scutatus (F. Weber & D. Mohr) Spruce

Foto: Claire Halpin – vairogveida stumbrsomenīte.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: Harpanthaceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN B2ab(iii), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, LC 2016.
Statuss tuvējās valstīs: Norvēģija (LC 2021), Zviedrija (EN 2020), Somija (CR 2019), Igaunija (RE 2018),
Polija (EN 2018).
Biotopi: 1.6. Nogāžu un gravu meži, 8.5. Karbonātisku pamatiežu atsegumi,
8.6. Netraucētas alas, 8.7. Smilšakmens atsegumi.
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Draudi: 7.3. Citas ekosistēmas izmaiņas.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
Latvijas retās sūnu sugas, 1994: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Sīki, bāli zaļi augi irdenās velēnās. Izkaltuši augi kļūst sarkanbrūni. Stumbrs 1,5 cm garš, 1,0–1,5 mm plats, ložņājošs vai pacils, vienkārši vai reti zarots, klāts baltiem rizoīdiem. Lapas 1 mm platas, sekli divdaivainas, šķēlums līdz 1/4 lapas plātnes gala. Amfigastrijas lielas, ovālas vai lancetiskas, ar vienu stūri saaugušas ar lapu. Perianti noapaļoti, trīsstūraini, attīstās uz īsiem ventrāliem sānzariem, nevis dzinuma galotnē. Sporangiji ovāli, sarkanbrūni (Pearson 1902; Schuster 1953; Liepiņa 2017).

Izplatība. Holarktisks un subalpīns izplatības areāls, suga sastopama kalnu reģionos (ArtDatabanken 2020). Plaši izplatīta visā Centrāl- un Ziemeļeiropā. Konstatēta arī Āzijā un Ziemeļamerikā (Blockeel et al. 2014; Hodgetts 2019). Latvijā konstatētas 19 atradnes dažādos reģionos – vairums Vidzemē, bet pa retam Kurzemē un Latgalē. Pirmo reizi konstatēta 1887. gadā pie Turkalnes meža gravā (A. Brutāns). Pēc tam novērota tikai 2002. gadā Šlīteres Zilo kalnu sāngravā (I. Rēriha). Pašlaik zināma 18 atradnēs pārmitros mežos gravās. Vairums atradņu ir Gaujas senlejā (A. Opmanis, J. Kluša), piecas Slīteres Nacionālajā parkā (I. Rēriha) un viena Latgalē Baltinavā (J. Kluša). Sastopamības apgabals (EOO) ir 6147 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 60 km2.

Populācija. Eiropā sugas reģionālās populācijas lielums un tendences nav zināmas (Hodgetts 2019). Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām, taču tā vērtējama kā neliela un sadrumstalota. Lielākā apakšpopulācija ir Gaujas senlejā.

Biotopi un ekoloģija. Mitrumprasīga suga, aug noēnotos upju krastos, uz akmeņiem, kūdrainas augsnes vai kritalām (Pearson 1902; Schuster 1953), uz smilšakmens atsegumiem, laukakmeņiem, gravās un mežos (Hodgetts 2019; ArtDatabanken 2020). Latvijā novērota uz mitras augsnes un trūdošas koksnes, uz smilšakmens atsegumiem, retumis alās vai uz atmirušas koksnes. Aug sugu sabiedrībā ar viļņaino lācīti Atrichum undulatum, matlapu skropstīti Blepharostoma trichophyllum, osmundu spārneni Fissidens osmundoides, važiņu pumpurzarenīti Fuscocephaloziopsis catenulata, īlenveida knābjkausīti Liochlaena subulata, kaļķu gludkausīti Mesoptychia collaris, zemessomiņu nardiju Nardia geoscyphus, garpumpuru poliju Pohlia proligera, parasto punktlapi Rhizomnium punctatum, īssmailes lāpstīti Scapania mucronata, bālo krokkausīti Solenostoma hyalinum, šķelto trejsmailīti Tritomaria exsecta (I. Rērihas, A. Opmaņa, J. Klušas novērojumi).

Izmantošana un tirdzniecība.

Apdraudējums. Eiropā sugai nav nozīmīgu draudu (Hodgetts 2019). Vietēji to apdraud smilšakmens atsegumu apaugšana dabiskās sukcesijas rezultātā. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela AOO un prognozēta tās mazināšanās, arī piemērotu biotopu platības lieluma un kvalitātes un pieaugušu indivīdu skaita sarukums.

Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Konstatēta vairākās ĪADT: dabas liegumā “Kaļķupes ieleja”, Slīteres un Gaujas nacionālajos parkos. Ieteicams veikt turpmāku izpēti par tās populācijas tendencēm un apdraudējumu.

Autori: Līga Strazdiņa*, Ansis Opmanis.

Summary. Stipular flapwort – Harpanthus scutatus. The liverwort species is widespread throughout Central and Northern Europe. It is also found in Asia and North America. It was first found in Latvia by A. Bruttan in 1887. In Latvia, 19 localities have been recorded in different regions of the country – most of them in Vidzeme, but rarely in Kurzeme and Latgale. EOO is 6,147 km2, and AOO is 60 km2. There are insufficient data on the size and changes of the regional population in Latvia; however, it is to be assessed as small and fragmented. The main or largest subpopulation is in the Gauja Valley. The species grows on moist soil and decaying wood, on sandstone outcrops, rarely in caves or on dead wood. Locally, the species is threatened by natural successional overgrowth of sandstone outcrops. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and predicted declines in the area and quality of suitable habitat, and in the number of mature individuals. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. The species has been found in several protected nature territories – the “Kaļķupes ieleja” Nature Reserve and the Slītere and Gauja National Parks. Further research on its population trends and threats is recommended.

Literatūras saraksts

  • ArtDatabanken 2020. Species facts. Harpanthus scutatus. SLU Species data bank. https://artfakta.se/ [skatīts 31.01.2023.].
  • Blockeel, T.L., Bosanquet, S.D.S., Hill, M.O., Preston, C.D. (eds). 2014. Atlas of British & Irish Bryophytes. Newbury: Pisces Publications, 1250.
  • Hodgetts, N. 2019. Harpanthus scutatus (Europe assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T87497548A87795329. [skatīts 31.01.2023.].
  • Liepiņa, L. 2017. Īpaši aizsargājamās un reti sastopamās sūnu sugas Latvijā. Latvijas vides aizsardzības fonds, Dabas aizsardzības pārvalde, Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centrs. LVAF projekts “Dabas aizsardzības pārvaldes kapacitātes stiprināšana, nodrošinot jaunu sugu aizsardzības jomas ekspertu apmācību un paaugstinot profesionālo kompetenci DAP speciālistiem”, Nr.1-08/171/2017, 154.
  • Pearson, W.H. 1902. The Hepaticae of the British Isles, Being Figures and Descriptions of All Known British Species. London: Lovell Reeve & Co, Limited, 520.
  • Schuster, R.M. 1953. Boreal Hepaticae a manual of the liverworts of Minnesota and adjacent regions. Amer. Midl. Naturalist, 49(2): 257–684.
Projekta finansētāji un partneri