Morfoloģija un bioloģija. Vārpstkāta bekas cepurīte ir 6–15 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izpletusies līdz spilvenveida, mazliet samtaina, gaiši brūna līdz kastaņbrūna. Mīkstums gaiši dzeltens, biezs, mīksts, mazliet zilējošs, ar patīkamu smaržu un maigu riekstu garšu. Stobriņi dzelteni, ievainojumu vietās zilē. Kātiņš 5–15 cm garš, 2–5 cm diametrā, cilindrisks līdz vārpstveida, pie pamata sašaurināts, citrondzeltens līdz zeltaini dzeltens, pie pamata kļūst okerbrūns, bieži ar smalku, dzeltenu līdz brūnganu tīklojumu. Sporas vārpstveida, gludas, dzeltenīgas, birumrakstā olīvbrūnas, 9–13 x 4–5 µm (Knudsen, Vesterholt 2012). Augļķermeņi parasti pa vienam veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama galvenokārt Eiropā, vietām Ziemeļamerikā un Āzijā (Japāna) (GBIF 2023). Eiropā novērota reti mērenajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā konstatēta ļoti reti. Pirmo reizi atrasta valsts Z daļā 1962. gadā – Mazsalacas apkārtnē (Urbonas et al. 1986). Nav jaunāku ziņu par sugas atradnēm Salacas ielejā. 2017. gadā atrasta Rietumlatvijā Lažas pagastā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 4 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu, jo trūkst pētījumu.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Trūkst datu par sugas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Ozolu mikorizas sēne. Eiropā sastopama platlapju mežos, auglīgās augsnēs (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā konstatēta ozolu mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas izplatību ietekmē piemērotu biotopu – ozolu mežu – trūkums. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir neliela apdzīvotā platība un neliels pieaugušo indivīdu skaits, prognozēta apdzīvotās platības un biotopa kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Sugas vienīgā atradne ir ārpus ĪADT. Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar piemērotu iespējamo biotopu – lapu koku (ozolu) mežu – saglabāšanu. Jāturpina jaunu atradņu meklēšana, lai noskaidrotu reģionālās populācijas lielumu, un jāveic pētījumi par izplatību un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Butter bolete – Butyriboletus appendiculatus. Found mainly in Europe, but also in North America, and Asia (Japan). Rarely observed in the temperate and hemiboreal zones in Europe, and very rare in Latvia. The EOO is 4 km2, and the AOO – 4 km2. No information is available on changes in the distribution of the species due to a lack of research. Data on the regional population size and changes are lacking. The number of mature individuals is probably less than 50. It is mycorrhizal with oak and found in oak forests in Latvia. The distribution of the species is limited by the lack of suitable habitats – oak forests. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to low AOO and low numbers of mature individuals; a decline in occupancy and habitat quality is predicted. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species and assigned to a category of micro-reserve species. The species’ only locality in Latvia is outside protected nature areas. Conservation measures are mainly related to the conservation of suitable potential habitats – deciduous (oak) forests. Further search for new localities in Latvia is needed to determine the regional population size; studies on distribution and ecology are equally needed.
Literatūras saraksts
