Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–45 cm augsts lakstaugs. Lapas stāvas, blīvā pušķī, tumšzaļas, plūksnaini dalītas. Neauglīgās lapas ziemzaļas, šauri lancetiskas, 10–30 cm garas, 4–6 cm platas, ar īsu kātu. Lapas lejasdaļā plūksnas četrstūrainas līdz rombveidīgas, augšdaļā lineāras, mala gluda, ieritināta. Lapas galvenā ass un kāts ar retiem, gariem dziedzermatiņiem. Auglīgās lapas jeb sporofili vasarzaļi, pušķa iekšpusē, stāvi, lineāri lancetiski, 20–45 cm gari, 3–5 cm plati, kāts 1/4–1/5 plātnes garuma; plūksnas šauri lineāras. Sori lineāri, paralēli daļas vidusdzīslai, tos sedz ādains plīvurs. Sporas eliptiskas, nogatavojas no jūlija līdz septembrim (Eglīte, Šulcs 2000).
Izplatība. Suga sastopama Eiropā, izņemot A daļu, Ziemeļamerikas R daļā, arī Austrumāzijā (Japānā). Lietuvā suga nav konstatēta (Eglīte et al. 1993), Igaunijā zināmas tikai dažas atradnes valsts R daļā un viena A daļā (eElurikkus 2024). Latvija atrodas tuvu sugas areāla Eiropas daļas A robežai. Latvijā sastopama ļoti reti, šobrīd zināmas trīs sugas atradnes – divas Kurzemē un viena Vidzemē, Ropažu apkārtnē (DAP 2023). Sastopamības apgabals (EOO) ir 1792 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2. Sugas izplatība Latvijā, salīdzinot ar 20. gs. beigām (Eglīte, Šulcs 2000; Eglīte 2003), iespējams, ir mazinājusies (kopš 1991. gada nav datu par vēl dažām vēsturiskām atradnēm Kurzemē). Tomēr, iespējams, suga ir sastopama šajās atradnēs, jo sugas vēsturiskās atradnes nav mērķtiecīgi inventarizētas.
Populācija. Populācija Latvijā ir ļoti maza, uzskaitīti mazāk nekā desmit indivīdi.
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug galvenokārt skābās, mēreni mitrās, barības vielām nabadzīgās augtenēs (Tichý et al. 2023). Zālāju, krūmāju, mežu, arī augteņu ar skraju augāju, tostarp klinšu, suga (Axmanová 2022). Sugai nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Zviedrijā tā aug skujkoku, jauktos lapu koku un skujkoku mežos, platlapju mežos, dažkārt arī mitros zālājos un zāļu purvos, vietās ar skraju augāju un atklātas augsnes laukumiem (SLU Artdatabanken 2024). Sugas Eiropas areāla centrālajā daļā tās optimālās dabiskās dzīvotnes ir gan egļu, gan dižskābaržu meži skābās augsnēs. Aug arī egļu, priežu un lapegļu stādījumos (Sádlo et al. 2007). Latvijā šī suga sastopama mitros skujkoku mežos. Tā kā dažas atradnes ir daļēji aizaugušās grāvju nogāzēs, iespējams, sugai nepieciešamie augtenes apstākļi tika radīti nejauši, izveidojot grāvjus.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu var ietekmēt dzīvotņu nosusināšana un intensīva mežsaimnieciskā darbība. Iespējams, to negatīvi ietekmē arī dabiskā sukcesija un augtenes eitrofikācija.
Aizsardzība. Viena sugas atradne atrodas dabas liegumā “Kaļķupes ieleja”, pārējās divas – ārpus ĪADT un mikroliegumiem.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Svarīgi nepieļaut meliorāciju atradņu tuvumā. Jānovērš atradņu iznīcināšana. Atradnēs nav pieļaujama mežizstrāde. Tomēr, iespējams, atradņu tuvumā ir vajadzīgi nelieli augsnes virskārtas traucējumi. Jāveic sugas vēsturisko atradņu izpēte un jaunu atradņu meklēšana. Jāizvērtē, kādi sugas saglabāšanas pasākumi nepieciešami katrā atradnē.
Autori: Ieva Roze*, Ansis Opmanis.
Summary. Hard fern – Blechnum spicant. Very rare in Latvia, where it reaches the eastern border of the range. The EOO is 1,792 km2, and the AOO – 12 km2. The distribution in Latvia may have decreased, as some of the earlier recorded localities may now be extinct. Currently, only three sites are known – two in western Latvia, and one in central Latvia. The population in Latvia is small, perhaps less than ten individuals. In Latvia, the species has been found in moist coniferous forests. Since some of the localities occurred on the slopes of partially overgrown ditches, the habitats suitable for the species were probably probably created accidentally when digging the ditches. The species can be affected by drainage, natural succession and soil eutrophication as well as industrial forestry. One of the species’ localities occurs in the “Kaļķupes ieleja” Nature Reserve, while the others do not have any protection regime. It is important to prevent drainage in the vicinity of the species’ localities and ensure that they are not destroyed during forestry operations. However, minor soil disturbances may favour the species. It is necessary to survey the earlier recorded localities of the species, to look for new localities, and to adjust the conservation measures needed at each site.
Literatūras saraksts
