Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Nelieli spilgti zaļi vai brūnzaļi augi, parasti guloši, līdz 1 cm gari, 0,25–0,55 mm plati. Lapas slīpi divās rindās, nav nolaidenas vai ļoti īsi nolaidenas, divdaivainas, 1/2–2/3 plātnes, garums 1,1–1,4 reizes lielāks nekā platums, daivas taisnas vai nedaudz galos satuvinātas, smailas, 3–5 šūnas platas pie pamatnes, smailē 1–2 šūnas. Lapu šūnas ar uzbiezinātiem, bāli brūniem šūnapvalkiem. Amfigastriju nav. Sporofītu veido bieži. Perianti eliptiski, šķērsgriezumā trīsstūraini, sašaurinās skrops- taini zobainā galā, skropstiņas 1–3 šūnas garas. Tievo zaru galos reizēm veido plati eliptiskus vairķermeņus (Шляков 1979; Smith 1990; Paton 1999).
Izplatība. Boreālās zonas un mērenā klimata joslas kalnu suga, izņemot areāla Z daļu. Eiropā sastopama no Skandināvijas pussalas līdz Centrālitālijai, arī Krievijas rietumos. Iespējams, iznīkusi Spānijā, bet ļoti sena atradne ir Madeirā. Daudzviet tā ir izplatīta suga, sastopama arī Āzijā, Ziemeļ- un Dien- vidamerikā (Meinunger, Schröder 2007; Potemkin, Sofronova 2013; Blockeel et al. 2014). Latvijā zināma kopš 20. gs. beigām. Konstatētas tikai astoņas atradnes gandrīz visā valsts teritorijā (Alojas, Dundagas, Kārsavas, Madonas, Neretas, Valkas novadā; B. Bambe, 1999, 2008, A. Opmanis, 2019, J. Kluša, 2017, 2019), vairāk Ziemeļkurzemē (Slīteres Nacionālais parks, I. Rēriha, 2002, 2003, Opmanis, 2019). Sastopamības apgabals (EOO) ir 25 177 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2.
Populācija. Eiropas reģionālās populācijas lielums un tendences nav zināmas, bet piemērotās augtenēs suga ir bieži sastopama vismaz dažos apgabalos (Hodgetts et al. 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav pētītas. Suga parasti sastopama nelielā daudzumā uz atsevišķām skujkoku kritalām.
Biotopi un ekoloģija. Suga aug mežos uz trupošas koksnes, ielejās uz stāvām, noēnotām klintīm, ko veido mitri smilšakmeņu atsegumi. Veido sabiedrības kopā ar citām sugām: somenītēm Calypogeia spp., divsmaiļu pum- purzareni Cephalozia bicuspidata, pumpur- zarenītēm Fuscocephaloziopsis spp., zvīņlapu kurciju Kurzia pauciflora, līklapu novelliju Nowellia curvifolia, pirkstaino rikardiju Riccardia palmata, praulu četrzobi Tetraphis pellucida (Hodgetts et al. 2019). Latvijā suga pirmo reizi ievākta uz egles kritalas egļu platlapju kūdrenī (Āboliņa 2008), vēlāk arī dumbrājā, jauktu koku mežā uz skujkoku kritalām. Aug ne tikai uz trupošas koksnes, vienu reizi atrasta arī uz smilšainas kūdras (A. Opmanis, 2019).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā galvenais apdrau- dējums ir kailcirtes dažādu tipu vecos, mitros mežos (Hodgetts et al. 2019) Trūkst informācijas par draudiem Latvijā. Neskaidras apdzīvotās platības un apdraudējumu dēļ iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos, un juridiskais aizsardzības statuss tai nav jānosaka. Suga konstatēta vienā ĪADT – Slīteres Nacionālajā parkā. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, draudiem.
Autors: Baiba Bambe.
Summary. Chain pincerwort – Fuscocephaloziopsis catenulata. In Europe, the liverwort is found from the Scandinavian Peninsula to central Italy, including western Russia. It was first found in Latvia by B. Bambe in 1999. Only eight localities have been found in almost the entire territory of the country (Aloja, Dundaga, Kārsava, Madona, Nereta, and Valka municipalities), more in northern Kurzeme (the Slītere National Park). EOO is 25,177 km2, and AOO is 32 km2. In Latvia, the regional population size and trends have not been studied. The species is usually found in small numbers on isolated fallen coniferous trees. The species grows in forests on decaying wood, in valleys on steep, shaded cliffs formed by wet sandstone outcrops. In Europe, the main threat is clear-cutting in old, wet forests of various types. There is a lack of information about it in Latvia. Due to unclear AOO and threats, it is listed as Data Deficient (DD). The species is not included on the list of protected species of Latvia. It does not require legal protection status. The species has been found in one protected nature territory – the Slītere National Park. Protection of the localities and habitats of the species should be ensured, and studies on the population size, distribution, trends and threats should be carried out.
Literatūras saraksts
