Morfoloģija un bioloģija. Vēdekļa sārtainei cepurīte ir 3–10 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk plakana, bāli rožaina līdz aprikožu sārta, ar caurspīdīgu, gļotainu, krunkainu virsslāni. Mīkstums ar augļu smaržu un rūgtu garšu. Lapiņas sākumā baltas, vēlāk sārtas, brīvas, retas. Kātiņš 2–5 cm garš, 0,5–1,5 cm diametrā, cepurītes krāsā, zīdaini šķiedrains, sākumā ar apsarmi, vēlāk kails, līks, ekscentrisks. Sporas dzeloņainas, gandrīz apaļas, bezkrāsainas, birumrakstā sārtas, 6–7 x 5,5–6,5 μm (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi pa vienam vai ceros veidojas no vasaras beigām līdz vēlam rudenim.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, Āzijā (GBIF 2024). Eiropā ļoti reti novērota mērenajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā konstatēta reti. Pirmo reizi atradusi M. Rudzīte 1991. gadā Vidzemē, Siguldā (Avota 1994). Mūsdienās zināmas 25 atradnes, galvenokārt Vidzemē, tikai viena atradne Kurzemē, Kalvenes apkārtnē. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 13 260 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 100 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Apakšpopulācija Gaujas Nacionālajā parkā vērtējama kā stabila. Pieaugušu indivīdu skaits Latvijā, iespējams, nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs. Eiropā novērota uz atmirušas lapu koku, galvenokārt gobu un vīksnu, koksnes (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā atrasta uz gobu vai vīksnu koksnes, konstatēta ne tikai lapu koku mežos, bet arī kokzāģētavās un uz izvešanai paredzētām baļķu kaudzēm ceļmalās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud atmirušas gobu un vīksnu koksnes izvākšana no meža. Šīs sēnes izplatību netieši veicinājusi asku sēnes Ophiostoma ulmi izraisītā Holandes gobu slimība, kas izraisījusi koku bojāeju, palielinot atmirušas koksnes apjomu. Savukārt daudzviet novērojamā masveidīgā gobu un vīksnu bojāeja var samazināt vēdekļa sārtaines izplatību nākotnē. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela un stipri sadrumstalota reģionālā populācija un apdzīvotā platība, kā arī prognozējama tās nepārtraukta mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā jāsaglabā. Lielākā daļa sugas atradņu ir ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumā “Aizkraukles purvs un meži”, dabas parkā “Ogres ieleja”. Sugas aizsardzībai jāsaglabā atmirusi vīksnu un gobu koksne mežos. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Wrinkled peach – Rhodotus palmatus. Distributed across Europe, North America, and Asia. In Europe, it is rare in the temperate and hemiboreal zones. It is rare in Latvia; currently 25 localities are known, mainly in the Vidzeme region, and only one locality in the Kurzeme region. The EOO is 13,260 km2, and the AOO – 100 km2. No information is available on changes in the distribution of the species due to a lack of studies; no data on the regional population size and changes. The subpopulation in the Gauja National Park is considered stable. The number of mature individuals probably does not exceed 250. It is a wood saprotroph. In Europe, it occurs on dead wood of deciduous trees, mainly elm. In Latvia, it grows on elm wood, not only in forests, but also in sawmills and on heaps of logs on roadsides. The species is threatened by the removal of dead elm wood from forests. It is assessed as Endangered (EN) due to its small and highly fragmented regional population and AOO, and a predicted decline. It is a protected species in Latvia for which micro-reserves can be established. The legal status of the species needs to be maintained. Most localities are in protected nature areas, e.g. the Gauja National Park, the “Aizkraukles purvs un meži” Nature Reserve, and the “Ogres ieleja” Nature Park. The conservation of the species requires the preservation of dead wood of Ulmus spp. in forests. Studies on the regional population size, distribution and trends, life cycle and ecology are needed.
Literatūras saraksts
