Morfoloģija un bioloģija. Velna bekas cepurīte ir 8–25 cm plata, spilvenveidīgi izliekta, sausa, bieza, gaiši pelēka, veca olīvpelēka. Mīkstums bālgans, ciets, griezumā nedaudz zilē, ar nepatīkamu smaku un saldenu garšu. Stobriņi zaļgandzelteni, iespiedumu vietās zilganzaļi, viegli no cepurītes atdalāmi, atveres asinssarkanas, vecam augļķermenim olīvzaļas. Kātiņš 5–15 cm garš, 4–12 cm diametrā, vidū stipri paresnināts, augšdaļā dzeltenīgs, uz leju sarkans, apakšdaļā olīvpelēks, ar platu, karmīnsarkanu joslu vidū, griezumā sārtojas. Sporas gludas, vārpstveida – elipsoīdas, dzeltenīgas, birumrakstā olīvbrūnas, 12–15 x 5–6 μm (Knudsen, Vesterholt 2012; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi pa vienam vai dažiem veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama galvenokārt Eiropā, arī Ziemeļamerikā un Austrālijā (GBIF 2024). Eiropā aug ļoti reti mērenajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā konstatēta ļoti reti. Pirmo reizi minējis A. Pučko (atsaucoties uz H. Skujas ziņojumu 1936. gadā) – Vidzemē, Pērses ielejā pirms appludināšanas (Pučko 1954). Mūsdienās drošu ziņu par šīs sugas atradumiem Latvijā nav. Iespējams, ir sastopama Vidzemē – Skrīveru dendroloģiskajā parkā un Aizkrauklē. Līdz ar to iespējamais sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 8 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām.
Biotopi un ekoloģija. Ozolu, dižskābaržu, retāk liepu mikorizas sēne (Knudsen, Vesterholt 2012). Eiropā sastopama lapu koku mežos, kaļķainās augsnēs, siltās, saulainās vietās. Latvijā, iespējams, sastopama platlapju mežos pie ozoliem.
Apdraudējums. Sugas izplatību ierobežo piemērotu biotopu trūkums. Trūkst informācijas, lai novērtētu sugas apdraudētības statusu jeb izzušanas risku Latvijā, tāpēc tā novērtēta kā suga, par kuru trūkst datu (DD).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridisko statusu iespējams pārskatīt. Sugas aizsardzībai jāsaglabā platlapju meži kaļķainās augsnēs. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Satan’s bolete – Rubroboletus satanas. Mainly distributed in Europe, but also in North America, and Australia. It is very rare in Europe, in the temperate and hemiboreal zones, and very rare in Latvia. There are no reliable records of this species today; the species is probably found in the Vidzeme region in the Skrīveri Arboretum and Aizkraukle. There are insufficient data on the regional population size and changes. It is mycorrhizal with oaks, beeches and, less frequently, limes. In Europe, it is found in deciduous forests, on calcareous soils, in warm, sunny places. In Latvia, probably found in broadleaved forests under oaks. The distribution of species is limited by the lack of suitable habitats. There is insufficient information to assess the risk of extinction of the species in Latvia, therefore it is assessed as Data Deficient (DD). It is a protected species in Latvia; it is recommended to review the legal status of its protection. The conservation of broadleaved forests on calcareous soils is necessary for the protection of the species. Research is needed on the regional population size, distribution and trends, life cycle and ecology.
Literatūras saraksts
