Morfoloģija un bioloģija. Vidējās evernijas laponis ir krūmveida, līdz 10 cm garš, nokarens vai izplests uz substrāta, piestiprinās ar paresninātu pamatni, pelēks vai dzeltenīgi zaļš, elastīgs, monopodiāli zarojas. Zari nedaudz saplacināti, vietām saplacināti, 1 mm diametrā (retāk resnāki), uz galotni kļūst tievāki līdz matveida, virspuse tīklveida krokaina, vietām dziļi krunkaina. Laponis ar daudziem izidioziem izaugumiem un izidioziem sorāļiem izklaidus pa visu virsmu. Sorāļi klāj visu laponi, sīki, punktveida, baltgani, satur baltganas, zaļganas vai pelēkas sorēdijas. Miza paraplektenhīma, veidota no hifām, kas atzarojas perpendikulāri virsmai. Serde dažādu biezumu. Aļģu kārta izvietota ar pārtraukumiem. Apotēciji attīstās reti, 3–6 mm diametrā, uz sānu zariņiem, kausveida (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Ķīmiskās reakcijas: lapoņa virsējā daļa reaģē ar kālija hidroksīdu kombinācijā ar nātrija hipohlorītu – iekrāsojas dzeltena. Serde: visas ķīmiskās reakcijas negatīvas.
Izplatība. Suga sastopama Z puslodē – Ziemeļamerikā un Eirāzijā. Latvijā konstatēta 46 vietās – galvenokārt valsts ZA un A daļā, kā arī viena atradne valsts D daļā (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 12 274 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 184 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Somijā sugas reģionālā populācija ir stabila (Pykälä et al. 2019). Zviedrijā, Lietuvā un Igaunijā sugas populācija mazinās (Lõhmus et al. 2019; SLU Artdatabanken 2020; Motiejūnaitė 2021). Latvijā kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām nav veikti. Tā vērtējama kā neliela – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga, aug uz skujkoku un lapu koku mizas un zariem, pārsvarā vietās ar paaugstinātu gaisa mitrumu (SLU Artdatabanken 2020). Sastopama galvenokārt augsto purvu perifērijā – pārejas zonā uz purvainu mežu. Konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos – purvainos mežos un neskartos augstajos purvos, retāk citur (DAP 2025).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga ir jutīga pret mežizstrādi, kūdras ieguvi un hidroloģiskā režīma maiņām, kas ietekmē mikroklimatu. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā un jāparedz arī iespēja veidot mikroliegumus tās dzīvotņu aizsardzībai. Aptuveni 70% sugas novērojumu ir ĪADT, piemēram, dabas liegumos “Gulbju un Platpirovas purvs”, “Klešniku purvs”, “Lubāna mitrājs”, “Kreiču purvs” u. c. Jāaizsargā sugas atradnes, nepieļaujot tajās mežizstrādi un citas darbības, kas maina dabisko mikroklimatu. Susināšanas ietekmētos biotopos sugas saglabāšanu var veicināt dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošana. Jāpēta sugas reģionālās populācijas lielums, izplatība un dinamika.
Autori: Dace Stepanova*, Rolands Moisejevs, Polina Degtjarenko.
Summary. Evernia mesomorpha is found in North America and Eurasia. It has been found in 46 localities in Latvia. The EOO is 12,274 km2, and the AOO is 184 km2. This epiphytic species grows on the bark and branches of coniferous and deciduous trees, mainly in places with increased air humidity. It occurs mainly on the periphery of raised bogs – in the transition zone to bog forest. The species is sensitive to logging and drainage, peat extraction and changes in the hydrological regime, which leads to changes in the microclimate. It is assessed as Vulnerable (VU) because the number of mature individuals does not exceed 1,000. It is a protected species in Latvia. The possibility of creating micro-reserves should also be provided for its protection. Approximately 70% of the observations of the species have been made in protected areas. The species’ habitats should be preserved by preventing logging and drainage. In habitats affected by drainage, the conservation of the species can be promoted by restoring the natural hydrological regime.
Literatūras saraksts
