Morfoloģija un bioloģija. Vienādās nefromas laponis ir līdz 10 cm diametrā, veido rozetes vai ir fragmentārs. Daivas pārsedz cita citu, 3–8 mm platas, bieži plānas, malas veselas vai smalki robotas, retāk pacilus. Virspuse zilganpelēka līdz tumši sarkanbrūna, ar apmales sorēdijām. Serde balta. Apakšpuse gluda līdz krunkaina, kaila vai ar matiņiem, vai tūbaina. Sorāļi zilpelēki līdz brūni. Fotobionts – zilaļģes. Apotēciji reti, bieži mazi, virspuse gluda, soredioza. Sporas 18–20 x 6–7 µm. Piknīdas retas (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Serde reaģē ar kālija hidroksīdu – kļūst dzeltena.
Izplatība. Kosmopolītiska suga. Sastopama Eirāzijā, retāk Ziemeļ- un Dienvidamerikā. Latvijā zināmas piecas atradnes Vidzemē un Kurzemē, no tām pēdējos 20 gados konstatētas tikai divas –2008. gadā Alūksnes un 2005. gadā Strenču apkārtnē. Agrāk suga konstatēta Valkas (1961. gads), Saunaga (1971. gads) un Siguldas (1974. gads) apkārtnē (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; Moisejevs 2016). Sastopamības apgabals (EOO) ir 8623 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav datu par sugas populācijas lielumu un pārmaiņām pasaulē un Eiropā. Latvijā sugas reģionālā populācija vērtējama kā neliela – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga. Sastopama vecos dabiskos platlapju mežos uz platlapju un apšu mizas, parasti tuvāk pamatnei (Motiejūnaitė 2021). Retāk atrodama vecos platlapju mežos uz akmeņiem starp sūnām. Konstatēta Latvijā aizsargājamos biotopos – vecos jauktos platlapju mežos un nogāžu un gravu mežos. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Moisejevs 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais sugas apdraudējums ir kailcirtes vecos, dabiskos mežos. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Vairums atradņu ir ĪADT – Slīteres un Gaujas Nacionālajos parkos, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”. Jāsaglabā vecie un dabiskie platlapju meži un vecie platlapji un apses mežos. Nav pieļaujamas darbības, kas izmaina meža dabisko hidroloģisko režīmu un mikroklimatu. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Polina Degtjarenko*, Rolands Moisejevs, Dace Strepanova.
Summary. Nephroma parile is found in Eurasia, and less commonly in North and South America. There are five known localities in Latvia in Vidzeme and Kurzeme regions, of which only two have been found in the last 20 years. The EOO is 8,623 km2, and the AOO is 20 km2. An epiphytic species. Found in old natural broadleaf forests on the bark of broad-leaved trees and aspen, usually near the base. Less common in old broadleaf forests on stones among mosses. The main threat to the species is clear-cutting in old natural forests. Assessed as a Critically Endangered (CR) species because the number of mature individuals does not exceed 50. It is a protected species; micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal conservation status of the species must be maintained. Most of the localities are situated in protected areas – Slītere and Gauja National Parks, and “Ziemeļgauja” Protected Landscape Area. Old and natural broadleaf forests, as well as old broad-leaved trees and aspens should be conserved in forests. Activities that alter the natural hydrological regime and microclimate of the forests are impermissible.
Literatūras saraksts
