Morfoloģija un bioloģija. Vijolīšu skaistgalves cepurīte ir 3–8 cm plata, izliekta, vēlāk plakana, ar pauguru, violeta līdz violetbrūna, centrā tumšāka, gluda, kaila. Mīkstums balts līdz gaiši violets, plāns, ar miltu smaržu un garšu. Lapiņas baltas līdz krēmkrāsas, ciešas, plānas, pie kātiņa pieaugušas. Kātiņš 3–5 cm garš, 0,3–0,7 cm diametrā, violets līdz violetbrūns, tumšāks par cepurīti, augšdaļā balts, pie pamata balti tūbains un ar bumbuļveida paresninājumu. Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, birumrakstā baltas, 4,5–6,0 x 2–3 μm (Knudsen, Vesterholt 2012; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi parasti pa vienam veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama galvenokārt Eiropā, vietām Āzijā un Ziemeļamerikā (GBIF 2023). Eiropā novērota reti. Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi Latvijā sugu konstatējis F. E. Štolls 1915. gadā Rīgā, Zooloģiskā dārza teritorijā (Štolls 1913–1939). Turpmākajos gados atrasta tikai vienu reizi Vidzemē, Siguldas apkārtnē. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 4 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ. Nespeciālistiem diezgan grūti atšķirama suga ar sīkiem augļķermeņiem, tāpēc, visticamāk, netiek pamanīta un reģistrēta.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits visdrīzāk nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Nedzīvās zemsegas saprotrofs. Sugai varētu būt raksturīgi visai atšķirīgi biotopi. Sastopama skujkoku, jauktos mežos, retāk lapu koku mežos, kā arī parkos, ganībās un pļavās (Knudsen, Vesterholt 2012).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Nav ziņu par apdraudējumu Latvijā. Trūkst informācijas, lai novērtētu izzušanas risku Latvijā, tāpēc tā novērtēta kā suga, par kuru trūkst datu (DD).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridisko statusu Latvijā iespējams pārskatīt. Konstatēta ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā. Jāveic pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Violet domecap – Calocybe ionides. Mainly distributed in Europe, but also in parts of Asia, and North America. It is rare in Europe, and very rare in Latvia, found only once in the Vidzeme region – in the area around Sigulda. The EOO is 4 km2, and the AOO – 4 km2. No information on the distribution changes due to a lack of research. The species is rather difficult to distinguish for the untrained eye, with small fruiting bodies, therefore it is most likely not noticed and recorded. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is probably less than 50. It is a litter saprotroph. The species could be found in a wide variety of habitats – in coniferous and mixed forests, less frequently in deciduous forests, as well as in parks, pastures and meadows. No known threats in Latvia exist. No information is available to assess the threat status, therefore the species is assessed as Data Deficient (DD). It is a protected species in Latvia; it is recommended to change its legal status. Recorded in a protected nature area: the Gauja National Park. Research is needed on the size, distribution and trends, life cycle and ecology of the Latvian regional population.
Literatūras saraksts
