Morfoloģija un bioloģija. Vīnkrāsas artonijas laponis aizņem vidēji 5‒8 cm2 lielus laukumus, bieži saplūst kopā vairāki mazāki lapoņi. Laponis veido sīkgraudainu, krokainu vai gludu struktūru, dažreiz leprozu, reti ādainu, matētu, baltgani pelēku ar dzeltenīgu, retāk zaļganu nokrāsu. Laponis dažreiz nesaredzams. Apotēciji izklaidus, sēdoši, pieguļoši laponim, apaļi, elipsoidāli, dažreiz nenoteiktas formas, 0,3–0,8 mm plati. Disks plakans, matēts, kails, brūns, tumšbrūns līdz gandrīz melns. Epihimēnijs vāji attīstīts. Himēnijs dzeltensarkans līdz oranžs, 45–60 µm augsts. Hipotēcijs sarkanīgi brūns, vidusdaļā līdz 30 µm biezs, uz malām plānāks. Parafīzes ļoti tievas, blīvas, vāji zarotas, ar neparesninātiem galiem. Aski plati vālesveida līdz iegareni olveida, ar sašaurinātu apakšdaļu. Sporas olveida vai iegareni olveida, divšūnu, ar vāju iežmaugu vidusdaļā, ar gandrīz vienādām šūnām, dažreiz lielāka augšējā šūna. Sporas bezkrāsainas, 10–15 x 4–6 µm. Piknīdas punktveida, melnas, spīdīgas. Konīdijas nūjiņveida, taisnas 4–6 x 1 µm (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Reaģējot ar kālija hidroksīdu, laponis sākumā dzeltē, vēlāk kļūst dzeltenīgi brūns. Himēnijs, reaģējot ar kālija hidroksīdu, kļūst purpursarkans, ar Lugola šķīdumu – brūni sarkans. Morfoloģiski līdzīga suga ir kastaņbrūnā artonija A. spadicea, bet tā neveido dzeltenīgu pigmentu uz lapoņa (Moisejevs 2016).
Izplatība. Suga sastopama Ziemeļamerikā, Āzijā, Austrālijā. Plaši izplatīta Eiropā. Latvijā ir aptuveni 800 atradnes (vairāk nekā 1600 novērojumu) visā valstī (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; Moisejevs 2016; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 80 315 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 3228 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav kvantitatīvu datu par sugas populācijas lieluma dinamiku pasaulē, Eiropā un Latvijas kaimiņvalstīs. Latvijas reģionālā populācija ir samērā liela – pieaugušo indivīdu skaits ir aptuveni 8000.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga, saistīta ar stabilu, mitru mikroklimatu. Pārsvarā aug uz platlapju un melnalkšņu mizas, vecos platlapju, staignāju un aluviālos mežos. Latvijā vairāk nekā 85% novērojumu konstatēti ES nozīmes aizsargājamos biotopos – vecos un dabiskos platlapju mežos, ozolu mežos, nogāžu un gravu mežos, kā arī citos biotopos, kuros ir sastopami lapu koki (DAP 2025). Viegli nosakāma dabisko meža biotopu indikatorsuga (Moisejevs 2016), kas daļēji izskaidro lielo novērojumu skaitu.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga ir samērā jutīga pret mežizstrādes pasākumiem, kas ne tikai mazina piemēroto koku daudzumu, bet arī maina meža mikroklimatu. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo nākotnē sagaidāms piemēroto biotopu platības samazinājums (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss jāsaglabā. Aptuveni ceturtdaļa novērojumu ir ĪADT, piemēram, dabas liegumā “Lubāna mitrājs”, Gaujas Nacionālajā parkā u. c. Jāsaglabā sugas apdzīvotie biotopi, nepieļaujot tajos intensīvu mežizstrādi un darbības, kas maina dabisko mikroklimatu. Jāpēta reģionālās populācijas lielums, izplatība un dinamika.
Autori: Rolands Moisejevs*, Dace Stepanova, Polina Degtjarenko.
Summary. Arthonia vinosa is found in North America, Asia and Australia. It is widely distributed across Europe. There are approximately 800 localities in Latvia (more than 1,600 registered observations). The EOO is 80,315 km2, and the AOO is 3,228 km2. This epiphytic species is associated with a stable, humid microclimate. It mainly grows on the bark of broadleaf trees and black alder, and can be found in old broadleaf, deciduous and alluvial forests. The species is relatively sensitive to logging, which not only reduces the number of suitable trees but also alters the forest microclimate. It is assessed as Near Threatened (NT), as a decrease in the area of suitable habitats is expected in the future. This is a protected species in Latvia, and its legal protection status should be maintained. Approximately a quarter of the observations were made in protected areas, for example, in the “Lubāna mitrājs” Nature Reserve and the Gauja National Park. The habitats inhabited by the species must be preserved by preventing intensive logging and activities that change the natural microclimate.
Literatūras saraksts
