Morfoloģija un bioloģija. Vinneja vītenes cepurīte ir 2–5 cm plata, plāna, sākumā koniska līdz izpletusies, vēlāk plakana un viļņota, centrā ieliekta vai ar nelielu izcilni, radiāli krokota, caurspīdīgi rievota, higrofāna, mitra – pelēcīgi violeta, sausa – pelēkā smilšu krāsā ar violetu nokrāsu, centrā brūngana, ar viļņainu, robotu malu. Mīkstums bālgans, sīksts, ar nepatīkamu smaržu un garšu. Lapiņas retas, pelēkbrūnas, smilšu brūnas, reizēm pelēcīgi violetas, platas, pie kātiņa pieaugušas, šķautnēs tumšākas un viļņotas. Kātiņš 3–7 cm garš, 0,2–0,8 cm diametrā, cilindrisks līdz saplacināts, reizēm sagriezies un saliekts, augšdaļā krēmkrāsas un balti tūbains, virzienā uz leju pakāpeniski kļūst dzeltenīgs līdz violeti brūns un mazāk tūbains, pie pamata ar baltām micēlija plūksnām, stingrs, elastīgs, dobs. Sporas gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, birumrakstā baltas, 5,2–7,0 x 3,1–4,0 μm (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi parasti nelielās grupās veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, vietām Ziemeļamerikā un Āzijā (GBIF 2024). Eiropā bieži novērota mērenās veģetācijas zonas rietumos, reti – austrumos un hemiboreālajā zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā konstatēta reti. Pirmo reizi literatūrā minēta 1954. gadā, vieta nav zināma (Pučko 1954). Mūsdienās zināmas astoņas atradnes dažādos valsts reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 17 324 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Meža nedzīvās zemsegas saprotrofs. Eiropā dažādu tipu mežos, bet pārsvarā ozolu un dižskābaržu mežos (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama dažādos skujkoku, jauktos mežos, bez izteiktas saistības ar aizsargājamiem biotopiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas izplatību negatīvi ietekmē intensīva mežu apsaimniekošana. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Sugas aizsardzības juridisko statusu Latvijā var pārskatīt, iespējams, ka tās aizsardzība vairs nav nepieciešama. Sastopama ĪADT – Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos, dabas parkā “Daugavas loki” –, taču vairums sugas atradņu atrodas ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Kaut arī suga Latvijā sastopama dažādu tipu mežos, tās saglabāšanai ieteicams palielināt tās potenciālā biotopa – ozolu mežu – īpatsvaru. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Pearly parachute – Marasmius wynneae. Distributed in Europe, parts of North America, and Asia. In Europe, it is common in the temperate western zone, but rare in the east and hemiboreal zones. It is rare in Latvia with eight known localities in different regions of the country. The EOO is 17,324 km2, and the AOO – 32 km2. No information is available on changes in the distribution due to a lack of studies. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is probably less than 1,000. It is a forest litter and soil saprotroph. In Europe, it occurs in various types of forest, mainly oak and beech. In Latvia, it occurs in various coniferous and mixed forests, with no clear association with protected habitats. Its distribution is negatively affected by intensive forest management. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a very small regional population and is a protected species in Latvia. The legal status of the species in Latvia may be reviewed. It is found in protected nature areas, e.g. the Gauja and Ķemeri National Parks and the “Daugavas loki” Nature Park, but most localities of the species are outside protected areas. Although the species occurs in a variety of forests in Latvia, it is recommended to increase the proportion of its potential habitat – oak forests – for its conservation. Research is needed on the regional population size, distribution and trends, life cycle and ecology.
Literatūras saraksts
