Morfoloģija un bioloģija. Violetās cūkauses augļķermeņi ir lieli, līdz 15–17 cm augsti, gaļīgi, drukni, sākumā violeti, vēlāk sārti violeti līdz brūngani vai iedzelteni, sākumā piltuvveidīgi ar plakanu virsmu, kas ar laiku kļūst krokaina un ieliecas, un viļņotām malām. Mīkstums gaišs, ar maigu vai nedaudz rūgtu garšu. Himenofors ar dzīslām, kas vietām savienojas un zarojas. Sporas eliptiskas, kārpainas, birumrakstā dzeltenas, 10,0–15,5 x 4–7 µm (Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi ceros, reizēm ceri “raganu apļos”, veidojas vasaras beigās un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, vietām Āzijā, arī Madagaskarā (GBIF 2024). Eiropas R, A un Z daļā sastopama galvenokārt zemienēs, centrālajā daļā – kalnu reģionos. Latvijā atrasta samērā reti. Pirmo reizi konstatēta 1914. gadā Vidzemē, Plānupē (Štolls 1913–1939). Līdz 2022. gadam zināmas 34 atradnes dažādos valsts reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 34 235 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 136 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu, jo trūkst pētījumu.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Latvijā reģionālā populācija ir stabila, tomēr nav datu par tās pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Skujkoku (priežu, egļu) un platlapju (ozolu, dižskābaržu) mikorizas sēne (Fraiture, Otto 2015). Sastopama dažādos, galvenokārt vecos saimnieciskās darbības maz ietekmētos mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas sastopamību ietekmē biotopu izmaiņas, piemēram, intensīva mežizstrāde un koksnes ieguve (vecu dzīvu koku izvākšana, kailcirtes, u. c.), pārveidošana par cita veida mežu, ieskaitot monokultūras, mežu apsaimniekošana, samazinot vecu mežu īpatsvaru. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā jāsaglabā. Konstatēta ĪADT, piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā. Lielākā daļa atradņu atrodas ārpus ĪADT. Sugas aizsardzībai nepieciešams saglabāt tai piemērotus biotopus – saimnieciski maz ietekmētus mežus. Jāveic pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, sugas dzīves ciklu un ekoloģiju, sugai piemērotu biotopu tendencēm.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Pig’s ears – Gomphus clavatus. Distributed across Europe, North America, parts of Asia, and Madagascar. In western, eastern and northern Europe, it is found mainly in lowland areas, while in central Europe it is found in mountainous regions. It is rather rare in Latvia with 34 localities documented in various regions up to 2022. The EOO is 34,235 km2, and the AOO – 136 km2. No information is available on changes in the distribution due to a lack of studies. The regional population is stable, but there are insufficient data on its changes. The number of mature individuals probably does not exceed 1,000. It is mycorrhizal with conifers (pine and spruce) and broadleaves (oak and beech). It occurs in a wide variety of forests, mainly old forests with little impact from economic activities. The species is affected by habitat changes such as logging (removal of old living trees, clear-cutting, etc.), conversion to other types of forest including monocultures, and forest management that reduces the proportion of old forests. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a very small regional population. It is a protected species in Latvia. The legal status of the species in Latvia must be maintained. It is found in the protected nature areas, e.g. the Gauja National Park, but most localities are outside these areas. The conservation of the species requires the preservation of suitable habitats – undisturbed forests. Research is needed on the size, distribution and trends of the Latvian regional population, the life cycle and ecology of the species, and trends in suitable habitats for the species.
Literatūras saraksts
