Morfoloģija un bioloģija. Violetās sārtlapītes cepurīte ir 1,0–2,5 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk plakana, reizēm ar ieliektu centru, zīdaini spīdīga, radiāli šķiedraina, ar zvīņainu centru, sākumā zili violeta, vēlāk violetbrūna, vecumā brūngana ar violetu nokrāsu. Mīkstums zilgani violets līdz ūdeņaini pelēks, plāns, ar patīkamu smaržu un maigu garšu. Lapiņas spilgti zilas, platas, gar kātiņu mazliet nolaidenas vai pieaugušas, šķautnēs tumšākas. Kātiņš 2,0–4,5 cm garš, 0,10–0,25 cm diametrā, cilindrisks, uz leju nedaudz paresnināts, trausls, zilgani violets līdz violetbrūns, gareniski rievots un šķiedrains. Sporas ar 5–7 stūriem, sārtas, birumrakstā sarkanbrūnas, 8–11 x 6–8 μm (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi nelielos ceros veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama galvenokārt Eiropā, vietām Ziemeļamerikā un Āzijā (GBIF 2023). Eiropā novērota reti mērenajā un boreālajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā konstatēta reti. Pirmo reizi minējis A. Pučko Latvijas D daļā, Lielplatones apkārtnē (Pučko 1954). Līdz 2022. gadam zināmas astoņas atradnes dažādos valsts reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 38 777 km2, apdzīvotā platība (AOO) 32 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu, jo trūkst pētījumu.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Trūkst datu par reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā. Lai gan kopumā reģionālā populācija ir sadrumstalota, tā vērtējama kā stabila. Iespējamais indivīdu skaits nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs uz dzīvas vai atmirušas lapu koku (baltalkšņu, melnalkšņu, retāk lazdu u. c.) koksnes (Knudsen, Vesterholt 2012). Sastopama galvenokārt mitros lapu koku mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu galvenokārt ietekmē atmirušas koksnes izvākšana no mitrajiem lapu koku mežiem. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā jāsaglabā. Sastopama ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumā “Dunika” un dabas parkā “Daugavas loki”. Svarīgi saglabāt kritalas, celmus vai atmirušos kokus – gan tos, kurus sēne jau apdzīvo, gan tos, kas piemēroti kā dzīvotne nākotnē. Jāveic papildu pētījumi par sugas sastopamību, reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Stump pinkgill – Entoloma euchroum. Mainly found in Europe, with places in North America, and Asia. It is rare in Europe in the temperate and boreal zones. It is rare in Latvia with eight localities documented in different regions up to 2022. The EOO is 38,777 km2, and the AOO – 32 km2. Data on the regional population size and changes in Latvia are lacking. Although fragmented, the regional population is considered stable. The estimated number of mature individuals does not exceed 1,000. It occurs mainly in moist deciduous forests. It is a wood saprotroph, occurs on living or dead deciduous wood (grey alder, alder, and less frequently hazel, etc.). The species is mainly affected by the removal of dead wood from wet deciduous forests. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a very small regional population. It is a protected species in Latvia. The legal status of the species in Latvia needs to be maintained. It is found in protected nature areas – the Gauja National Park, the “Dunika” Nature Reserve, and the “Daugavas loki” Nature Park. It is important to preserve dead wood (logs, stumps and snags), both those already inhabited by the fungus, and those that are potentially suitable habitats for the species. Further research is needed on the occurrence of the species, regional population size and changes, ecology and threats.
Literatūras saraksts
