Morfoloģija un bioloģija. Līdzīga mērkaziņai, bet stipri mazāka, ar proporcionāli īsāku knābi. Apspalvojums melnbrūni raibumots, pār muguru treknas dzeltenīgas svītras (Svensons u. c. 2021). Ļoti slēpts dzīvesveids un, iespējams, tāpēc un arī grūti pieejamās ligzdošanas dzīvotnes dēļ ligzdošana Latvijā nav pierādīta, lai gan iespējama ligzdošana ir atzīmēta (Ķerus u. c. 2021). Pārtiek no pieaugušiem kukaiņiem un kāpuriem, tārpiem un citiem sīkiem bezmugurkaulniekiem, arī augu sēklām un veģetatīvajām daļām (BirdLife International 2021). Latvijā visbiežāk novērojama caurceļošanas laikā, pārziemo nelielā skaitā (Celmiņš 2022).
Izplatība. Ligzdošanas areāls boreālajā zonā un tundras zonas D daļā no Skandināvijas līdz Austrumsibīrijai. Ziemo Rietumeiropā, Vidusjūras reģionā, Āzijas D daļā un Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras līdz ekvatoram (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā kopumā nedaudz samazinājusies (izzūdot daudzviet Zviedrijā, bet pieaugot Somijā), taču tas var būt skaidrojams arī ar nepilnīgu izpēti Zviedrijā un riestojošu caurceļotāju kā ligzdotāju atzīmēšanu Somijā (Keller et al. 2020). Latviju caurceļojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 372 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 61 343 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2016). Eiropā ligzdojošās populācijas tendence nav zināma. Somijā un ilgtermiņā arī Krievijā populācija stabila. Populācijas īstermiņa tendence Krievijā nav zināma. Nezināma populācijas tendence arī Igaunijā (BirdLife International 2021). Latviju caurceļojošās populācijas lielums nav zināms, bet ir aizdomas, ka tā ir mazāka nekā 250 pieaugušu indivīdu. Populācijas tendence nav zināma.
Biotopi un ekoloģija. Sastopama mitrās, purvainās un slīkšņainās pļavās ezeru un upju piekrastē, zemajos purvos (Andrušaitis 2000). Paaudzes ilgums: 3,2 gadi (BirdLife International2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud dzīvotņu zudums un degradācija mitrāju apmežošanas, kūdras ieguves un mitrāju nosusināšanas dēļ. Tā cieš arī no saindēšanās ar svinu. Rudens migrācijas laikā (ārpus Latvijas) tiek medīta (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” vistilbe ir viena no izveidošanas mērķsugām dabas parkā “Pape”, taču suga sastopama arī citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Sugai nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridisko statusu Latvijā ir iespējams pārskatīt. Mērķtiecīgi jāapseko ligzdošanas dzīvotnes – zemie purvi – ligzdošanas sezonā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Jack Snipe − Lymnocryptes minimus. The AOO of the population migrating through Latvia is 372 km2, the EOO – 61,343 km2. The size of the migratory population is unknown, but it is suspected to be less than 250 adult individuals. The population trends are unknown. The species is found in wet, boggy and marshy grasslands along lakes and rivers, and in fens. The species is threatened by habitat loss and degradation due to the afforestation of wetlands, peat extraction and wetland drainage. It also suffers from lead poisoning due to ingesting lead shot that the birds find in wetlands. It is hunted during autumn migration (outside Latvia). Revision of the legal status of species protection in Latvia is possible. Targeted surveys of the breeding habitats – fens – are required during breeding.
Literatūras saraksts
