Morfoloģija un bioloģija. Vītolu slaidkoksngrauzis ir 21–33 mm gara, slaida vabole. Ķermenis melnā krāsā, spārni brūni vai sarkanbrūni, kājas dzeltenīgas ar tumšākiem augšstilbu galiem. Segspārni īsi. Saproksilofāgs. Kāpuru attīstība ilgst trīs gadus, barojas ar koksni. Pieaugušie indivīdi (imago) ir sastopami jūnijā, jūlijā, aktīvi dienas gaišajā laikā, bet sugai ir slēpts dzīvesveids, parasti novērojama turpat netālu no attīstības vietas, dzīvo dažas nedēļas (Dodelin et al. 2017; Ieviņš 2021; Tamutis 2021).
Izplatība. Palearktikas suga. Sastopama no Eiropas rietumiem (Francijas) līdz Austrumāzijai (Japānai). Konstatēta visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvija atrodas sugas izplatības areāla centrālajā daļā. Zināmas vairāk nekā 100 atradnes izklaidus visā valsts teritorijā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 65 157 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 564 km2. Ņemot vērā sugas ekoloģiju, slēpto dzīvesveidu un izplatības pētījumu trūkumu, domājams, potenciālā AOO ir lielāka.
Populācija. Eiropā sugai ir stabila reģionālā populācija, arī Latvijas kaimiņvalstīs sugai ir stabilas reģionālās populācijas un tā nav uzskatāma par apdraudētu (SLU Artdatabanken 2020; eElurikkus 2021; Muona, Mattila 2021; Tamutis 2021). Reģionālās populācijas stāvoklis Latvijā nav pētīts un tā tendences ir neskaidras.
Biotopi un ekoloģija. Eiropā suga sastopama dažādos biotopos. Latvijā tā parasti konstatēta bērzu un melnalkšņu mežos. Kāpuri attīstās lapu koku, galvenokārt, bērzu un apšu, sausokņos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu ietekmē mežizstrādes izraisīta ekosistēmas degradācija, atmirušās koksnes mazināšanās un meliorācijas darbi mežos. Lai gan draudi ir zināmi, tie būtiski neietekmēs sugas reģionālo populāciju nākamajos desmit gados. Latvijā novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo tās AOO ir 564 km2, zināmie apdraudējumi var izraisīt AOO un reģionālās populācijas sarukšanu nākotnē. Tomēr sugas reģionālā populācija nav sadrumstalota, un nākamajos desmit gados prognozējams, ka nebūs būtisku populācijas lieluma izmaiņu.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridisko statusu Latvijā iespējams pārskatīt. Lai aizsargātu sugu, jāsaglabā atmirusī koksne mežos. Citi īpaši aizsardzības pasākumi šobrīd nav nepieciešami. Jāveic sugas izplatības un populācijas pētījumi, lai noskaidrotu sugas populācijas stāvokli un draudu ietekmi uz to.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Longhorn beetle – Necydalis major. A Palaearctic species, distributed from Western Europe to eastern Asia. Latvia is located in the central part of the distribution range. In Latvia, more than 100 sites are known in different parts of the country. The EOO is 65,157 km2, and the AOO is 564 km2. The European regional population is considered stable. Population size and trends in Latvia are unknown. N. major inhabits birch and black alder forests. This is a saproxylophagous, stenotopic species. Larvae develop in standing decaying trunks of deciduous trees, mainly Silver birch and Aspen. The main threat is the reduction of decaying wood and melioration of forests. Threats will have a limited impact on the Latvian regional population in the next ten years. It is necessary to preserve decaying wood in forests, as well as to conduct studies on the population and distribution to clarify the impact of threats and the trends and size of the population. The species AOO meets the threshold for the category of Endangered (EN), but it is assessed as Near Threatened (NT) because the threat impact is limited and the population is unlikely to decline significantly within the next decade. The species is on the national list of protected species. The protection status of the species is proposed to be reviewed.
Literatūras saraksts
