Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 40–50 cm augsts lakstaugs ar gariem, tieviem, ložņājošiem sakneņiem. Zvīņlapas un zemāko lapu makstis brūnas. Lapas 2–3 mm platas, noliekušās, garākas nekā stublājs. Ziedkopa – samērā skraja, 1,5–3,5 cm gara salikta vārpa ar 5–7 vārpiņām. Vienādvārpu grīšļu grupas suga: visām vārpiņām augšdaļā sievišķie ziedi, apakšdaļā vīrišķie. Pūslīšu plēksnes gaišzaļas vai bāli dzeltenīgas, vidusdzīsla zaļa, plēksnes gals strups. Pūslītis iegareni olveida, 2,5–3,5 mm garš, gaišzaļš, nogatavojies dzeltenbrūns, ar izcilnām dzīslām un šauru spārnu, pakāpeniski sašaurinās sekli divzobainā knābītī. Latvijā vairojas pārsvarā veģetatīvi, jo bieži ir neauglīgi vai aizmeties auglis (rieksts) nenogatavojas. Zied maijā un jūnijā (Егорова 1999; Baroniņa 2001, 2003).
Izplatība. Plaši izplatīta suga Eiropas mērenajā joslā, savukārt Fenoskandijā sastopama reti un tiek uzskatīta par antropofītu (Chater 1980; Govaerts 2024). Latvijā sasniedz areāla ZA robežu (Baroniņa 2003; GBIF 2022). Sastopamības apgabals (EOO) ir 22 775 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 84 km2. Suga sastopama Abavas un Ventas baseinos, Jaunkalsnavas un Pļaviņu apkārtnē, kā arī Daugavpils apkārtnē. Ticamu datu par izplatības pārmaiņām valstī nav. Latvijā suga pirmoreiz konstatēta 1909. gadā, un pēdējos gados gandrīz visās vēsturiskajās atradnēs ir atkārtoti konstatēta. Turklāt pēdējos 20–30 gados konstatētas atsevišķas jaunas, vitālas atradnes. Tiek uzskatīts, ka AOO ir lielāka un sasniedz VU kategorijas slieksni.
Populācija. Sugas populācijas lielums un skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Kopējais atradņu skaits valstī ir aptuveni 15–20. Salīdzinot ar vēsturiskajiem datiem (Fatare 1992; Baroniņa 2001), atradņu skaits ir būtiski pieaudzis. Tas saistīts ar pētījumu pieaugošo intensitāti. Tomēr tā joprojām uzskatāma par reti sastopamu. To var spriest gan pēc zinātnisko herbāriju datiem (DAU, LATV), gan publikācijām par atsevišķu teritoriju floru (piemēram, Evarte-Bundere u. c. 2018), gan pēc izstrādātajiem dabas aizsardzības plāniem atsevišķām ĪADT, piemēram, dabas liegumam “Ventas ieleja” (Rēriha 2010), aizsargājamo ainavu apvidum “Augšzeme” (Evarte-Bundere, Evarts-Bunders 2016), ko uzskata par sugas kodolteritorijām. Vienā atradnē ir no dažiem līdz daudziem simtiem indivīdu, un suga var veidot gandrīz monodominantas audzes vairāku kvadrātmetru platībā (DAP 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Mēreni mitru, galvenokārt vāji līdz vidēji skābu, barības vielām nabadzīgu augteņu suga, aug klajās līdz daļēji noēnotās vietās (Tichý et al. 2023). Tā ir gan zālāju, gan mežu, gan arī krūmāju suga (Axmanová 2022). Izplatības areāla centrālajā daļā tās optimālās dzīvotnes ir slapjas Cirsium pļavas, mēreni mitras Molinia pļavas, aluviālie meži, ozolu-skābaržu meži, arī lakstaugu sabiedrības izcirtumos un Rubus krūmāji (Sádlo et al. 2007). Latvijā sastopama galvenokārt skujkoku un jauktu koku mežos, gar avotstrautiem. Iespējams, sugai Latvijā ir plašāka ekoloģiskā amplitūda līdzīgi kā Centrāleiropā, un tā var tikt konstatēta arī dažādos mitros zālājos (Baroniņa 2001, 2003).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu negatīvi ietekmē intensīva mežsaimnieciskā darbība priežu mežos, meža kultūru ierīkošana un citi mežsaimniecības pasākumi. Negatīvi ietekmē arī bieza pameža veidošanās, ko izraisa sauso priežu mežu aizaugšana dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā. Apdraudējums ir arī zemes lietojuma veida maiņa. Mitrākajās dzīvotnēs to apdraud susināšana.
Aizsardzība. Aptuveni 60% atradņu konstatētas ĪADT: dabas parkos “Abavas senleja”, “Riežupe”, dabas liegumā “Ventas ieleja”, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Lai objektīvāk novērtētu populācijas izmaiņas, jāpārbauda atradnes, jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, arī apdraudošie faktori katrā atradnē. Jāsaglabā sugas dzīvotnes. Nav pieļaujama mitro dzīvotņu susināšana.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Alpine-grass – Carex brizoides. In Latvia, the AOO is 84 km2, and the EOO – 22,775 km2. There are no reliable data on changes in the AOO and the EOO. The population size and dynamics have not been studied in Latvia. The total number of localities in Latvia is about 15–20. Comparing the number of current localities with the earlier records, it has significantly increased, but only within the EOO. Approximately 60% of the species’ localities are situated in protected areas: the “Abavas senleja” and “Riežupe” Nature Parks, the “Ventas ieleja” Nature Reserve and the “Augšzeme” Protected Landscape Area. It is necessary to survey the localities in order to specify the population size, its distribution dynamics and threats. The species’ habitats should be preserved, and the drainage of wet habitats should not be permitted.
Literatūras saraksts
