Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Mazi gaišzaļi vai zaļi, retāk violeti augi kā atsevišķi pavedieni starp citām sūnām. Dzinumi zaroti, 2,0–2,5 mm plati un 0,3–1,0 cm gari. Stumbrs gulošs. Lapas līdzenas vai daivainas, parasti ar smailām daivām. Rizoīdi violeti. Veģetatīvā vairošanās nav novērota. Vienmājas sūna, anterīdiji un arhegoniji izklaidus uz stumbra virsējās daļas. Anterīdiji kaili, lodveida, dzeltenīgi vai oranži. Sporangiji lodveida. Sporas sarkanīgi brūnas. Elateras dzeltenīgi brūnas, divkārt vai trīskārt spirāliskas. No līdzīgās dobuļu fosombronijas F. foveolata atšķiras ar zīmējumu uz sporām (Damsholt 2009).
Izplatība. Mērenās klimata joslas suga. Sastopama Eirāzijā, Āfrikā, Austrālijā, Ziemeļamerikā, tostarp Grenlandē (Damsholt 2009). Latvijā reta suga. Pirmo reizi konstatēta Švarcmuižā pie Rīgas 1847. gadā (K. Heigels), Turkalnē 1887. gadā (A. Brutāns) un nopļautā labības laukā Jelgavas šosejas malā pie Klijēniem 1926. gadā (J. Strautmanis). Mūsdienās ir 28 atradnes izklaidus visos reģionos (A. Āboliņa, 1975, 2007, B. Bambe, 1988, 2003, J. Kluša, 2021, 2022, I. Leimanis, 2022, A. Opmanis, 2006–2020, I. Rēriha, 2004–2007, L. Strazdiņa, 2022, U. Suško, 2019). Sastopamības apgabals (EOO) ir 38 189 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 104 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija vērtējama kā stabila (Campisi, Cogoni 2019). Latvijā trūkst datu par reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām. Suga ir maz pētīta, atradnē var aizņemt ļoti nelielu platību. Apakšpopulācijas ir izolētas (izņemot atradnes Gaujas Nacionālajā parkā).
Biotopi un ekoloģija. Suga veido nelielus laukumus starp citām sūnām mitrās, applūstošās, traucētās, atklātās vietās uz smilšainas augsnes, kur saglabājas ūdens un trūkst organisko vielu: laukos, uz tehnikas veidotiem sliežu nospiedumiem, grāvju malās, kur ir maza konkurence ar citām sugām (Damsholt 2009). Latvijā konstatēta uz atsegtas augsnes: ceļa risēs, uz kvartālstigām, lauksaimniecības zemē. Aug kopā ar lauka ragvācelīti Anthoceros agrestis, sīko blāsiju Blasia pusilla, divsmaiļu pumpurzareni Cephalozia bicuspidata, spuraino divzobīti Dicranella heteromalla, mainīgo divzobīti D. varia, zobaino īslaicīti Ephemerum serratum, samtīšu spārneni Fissidens bryoides, parasto pelliju Pellia epiphylla, alksnāja pūšļcepureni Physcomitrium pyriforme, smailo īlenlapi Pleuridium subulatum, vairpumpuru poliju Pohlia bulbifera, ieliekto rikardiju Riccardia incurvata, cilu ričiju Riccia sorocarpa, zilgano ričiju R. glauca, bezstumbra sīkvijzobi Tortula acaulon (A. Opmaņa, B. Bambes, J. Strautmaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropas mērogā draudi nav zināmi (Campisi, Cogoni 2019). Ņemot vērā, ka Latvijā sugai ir neliela AOO, tās reģionālās populācijas mazināšanās ir iespējama dabiskās sukcesijas un zemes lietojuma veidu maiņas rezultātā, piemēram, ja plašākā teritorijā tiek pārtraukta graudkopība. Ņemot vērā iepriekšminēto, novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT).
Aizsardzība. Suga jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā (pašlaik tā nav aizsargājama). Atradnes konstatētas vairākās ĪADT: Teiču dabas rezervātā, dabas liegumos “Raķupes ieleja”, “Stiklu purvi”, “Ziemupe”, Slīteres, Ķemeru, Gaujas Nacionālajos parkos, dabas parkā “Vecumu meži”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Lai novērtētu populācijas lielumu, jāveic mērījumi atradnēs un ikgadējs monitorings, pētījumi par sugas izplatību, ekoloģiju, draudiem.
Autori: Anete Pošiva-Bunkovska*, Līga Strazdiņa, Ansis Opmanis.
Summary. Acid frillwort – Fossombronia wondraczekii. The liverwort is found in Europe, Asia, Africa, Australia, North America, including Greenland. It was first found in Latvia by C. Heugel in 1847. Today, the species has 28 localities, found scattered throughout the regions. EOO is 38,189 km2, and AOO is 104 km2. Data are lacking on the size and changes of the regional population in Latvia. The species is poorly studied and may occupy a very small area in the locality. The subpopulations are generally isolated (except for the Gauja National Park). In Latvia, it grows on exposed soil: in road grooves, on block rides and on farmland. Given the small area covered by the species in Latvia, regional population declines are likely to be associated with natural succession and land-use change, for example if cereal farming is abandoned over a wider area. In view of the above, it is assessed as Near Threatened (NT). The species should be included on the list of protected species of Latvia. The localities have been found in several protected nature territories – the Teiči Strict Nature Reserve, the “Raķupes ieleja”, “Stiklu purvi” and “Ziemupe” Nature Reserves, the Slītere, Ķemeri and Gauja National Parks, the “Vecumu meži” Nature Park, and the “Ādaži” Protected Landscape Area. To estimate population size, the species needs to be measured at its localities and monitored annually, and studies on its distribution, ecology and threats are needed.
Literatūras saraksts
