Morfoloģija un bioloģija. Zaķu spulgpiepes augļķermeņi ar sēdošam cepurītēm, reizēm ar nedaudz sašaurinātu pamatni vai vēdekļveida. Var augt pa vienai, bet parasti aug daudzi augļķermeņi blakus, cits virs cita, dakstiņveida grupās. Svaigi augļķermeņi mīksti, sausi – trausli un viegli. Cepurīšu izmērs 10–12 x 3–8 cm, biezums griezumā līdz 2 cm. Virspuse kanēļbrūna līdz rūsas brūna, tumšāka pie pamatnes, sākumā pūkaina, vēlāk uz tās izveidojas plāna nelīdzena garoziņa. Mala samēra asa, augošiem eksemplāriem gaiša, balta vai dzeltena. Poru virsma jauniem augļķermeņiem gaiša, bet pieskārienu vietās uzreiz kļūst tumšāka, vēlāk tā ir rūsas brūna. Poras sākumā ieapaļas līdz nedaudz stūrainas, vēlāk neregulāras formas. Stobriņu slānis līdz 10 mm biezs. Cepurītes audi izteikti divslāņu – augšējā daļa mīksta un radiāli šķiedraina, apakšēja – blīva, korķaina. Svaiga sēne patīkami smaržo (Ryvarden, Melo 2014; Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi viengadīgi, veidojas rudenī.
Izplatība. Sastopama Ziemeļamerikā un Eirāzijā. Eiropā aug boreālajos mežos Skandināvijā, retāk arī Centrāleiropas un Austrumeiropas kalnu mežos. Latvijā sastopama reti. Pirmo reizi konstatēta 2017. gadā vairākos novados. Mūsdienās zināmas 18 atradnes dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 47 579 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 72 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Aprēķinātais pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Parazitē uz dzīvām, novājinātām eglēm un turpina sadalīt koksni (sausokņus ar mizu) neilgu laiku pēc koka bojāejas. Sastopama galvenokārt vecos, maz traucētos mitros egļu mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu galvenokārt apdraud vecu, mitru dabisku egļu mežu platību mazināšanās mežsaimnieciskās darbības ietekmē. Jāņem vērā, ka jaunu šādu mežu veidošanās notiek lēni. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā un citās – atrodas apmēram trešdaļa reģionālās populācijas. Sugas aizsardzībai jāsaglabā veci egļu meži, neveidojot lielus vienlaidus izcirtumus, kā arī nemainot mitruma apstākļus un veidojot pietiekami lielu buferzonu ap sugai piemērotiem biotopiem. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Hare bracket – Inonotus leporinus. Distributed across North America, and Eurasia. In Europe, it grows in the boreal forests in Scandinavia, and less frequently in the mountain forests of Central and Eastern Europe. It is rare in Latvia; 18 localities are known in various regions. The EOO is 47,579 km2, and the AOO – 72 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes; the number of mature individuals does not exceed 50. The species is a wood saprotroph, causing white rot. It is a parasite on living, weakened spruce trees, and continues to decompose wood for a short time after the tree has died. The species occurs mainly in old, undisturbed moist spruce forests. It is mainly threatened by the decline of old, wet, natural spruce forests. It is assessed as Endangered (EN) due to its very small population. The species is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species. Protected nature areas, such as the Gauja National Park, contain about one-third of the regional population. The conservation of the species requires the preservation of old spruce forests, the avoidance of large continuous clear-cuts and the maintenance of moisture conditions, and the creation of sufficiently large buffer zones around suitable habitats. Research is needed on the occurrence, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
