Morfoloģija un bioloģija. Sīļa lieluma putns ar zaļu mugurpusi un spārniem. Muguras lejasgals dzeltens. Vēders bāli pelēkzaļš. Galvas virsa un pakausis sarkans. Bieži barojas uz zemes. Pārtiek galvenokārt no skudrām. Ligzdo pašizkaltos dobumos. Dējumā 4–9 olas, gadā viens perējums. Nometnieks (LOB 2002).
Izplatība. Ligzdo gandrīz tikai Eiropā (nedaudz arī Tuvajos Austrumos). Nav sastopama Pireneju pussalā, Islandē, Īrijā un Eiropas Z daļā. Ziemo ligzdošanas areālā (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz mazinājusies, it īpaši Baltijas valstīs, Baltkrievijā un Ukrainā (Keller et al. 2020). Latvijā starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu izplatība ir samazinājusies, taču samazinājums, iespējams, ir pārspīlēts sugas noteikšanas kļūdu dēļ 1980.–1984. gadā. Izplatība ir samazinājusies arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 80 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 41 081 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija pieaug (BirdLife International 2016). Eiropas populācija ir stabila. Igaunijā un Lietuvā populācija sarūk, Baltkrievijā – stabila. Populācijas tendence Krievijā nav zināma (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 1–4 pāri (2–8 pieauguši indivīdi). Populācija sarūk gan ilgtermiņā, gan īstermiņā (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs tā ir samazinājusies par 90%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo dažādus mežus, kas mijas ar atklātām vietām, parkus, reizēm arī apdzīvotu vietu nomales (LOB 2002). Paaudzes ilgums: 3,5 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit, pamatojoties uz Eiropas līmeņa novērtējumu un eksperta novērtējumu, ir aprakstīti draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Galvenos draudus sugai rada lauksaimniecības un mežsaimniecības intensitātes pieaugums, tostarp zālāju pārvēršana par aramzemēm un ligzdošanai piemērotu koku trūkums. Aukstas ziemas palielina mirstību, kas daudzus gadus var atstāt ietekmi uz populāciju (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Zaļā dzilna nav izveidošanas mērķsuga nevienā no ĪADT vai putniem nozīmīgajām vietām, taču suga ir novērota vairākās no šīm teritorijām. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā zālāji, jāmazina pesticīdu lietojums, jānosaka mikroliegumi ligzdošanas vietās un jāsaglabā liela diametra koki.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Eurasian Green Woodpecker − Picus viridis. In Latvia, the distribution declined between 1980–1984 and 2000–2004, but the decline may have been exaggerated due to errors in species identification in 1980–1984. The distribution declined also between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of breeding population is 80 km2, the EOO – 41,081 km2. The breeding population is estimated at 1–4 pairs (2–8 adult individuals). The population is declining in the long term as well as in the short term. Over three generations, it has declined by 90%. The species inhabits a variety of forests that are interspersed with open landscapes, as well as parks. Sometimes – also on the outskirts of human settlements. In Latvia, the threats have not been studied, but according to the European assessment, the main threats to the species are posed by the increase in the intensity of agriculture and forestry, including the conversion of grasslands into arable land, and the lack of trees that are suitable for breeding. Cold winters can cause significant mortality, which can affect the population for many years. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. The species needs the conservation of grasslands, control of pesticide use, establishment of micro-reserves at breeding sites and conservation of large trees.
Literatūras saraksts
