Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 5–20 cm augsts lakstaugs ar ciešu velēnveida sakneni, klātu šauriem, melnganiem plēkšņmatiņiem. Lapu daudz, tās izvietotas pušķveidīgi, vienkārt plūksnainas, zaļas, nepārziemo; plātne lineāra līdz lineāri lancetiska, 8–12 cm gara, 0,6–1,5 cm plata, ar 14–30 plūksnu pāriem; lapas kāts zaļš, vienīgi pie pamatnes sārti brūns, daudz īsāks nekā plātne. Segmenti rombiski, noapaļoti, pie pamatnes ķīļveida, ar 0,25–0,5 mm garu kātiņu, mala rupji robaina. Sori sīki, gareni, vidusdzīslas tuvumā. Plīvurs gandrīz vesels. Sporas ovālas, krokainas, ar smalki zobotu malu, tās nobriest no jūlija līdz septembrim. Vairojas tikai ar sporām (Durka 2002). Vidējais sporu izplatīšanās attālums ir 10–500 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga sastopama visā Eiropā, izņemot Pireneju pussalas R daļu un Jitlandes pussalu, reti Krievijas Eiropas daļā, izplatīta arī Ziemeļamerikā, Grenlandes dienvidos, dažviet Āzijā, kā arī dažas savrupas atradnes novērotas Āfrikas Z daļā (GBIF 2023; Govaerts 2024). Igaunijā tā ir reti sastopama valsts R daļā un salās (eElurikkus 2023), bet Lietuvā nav konstatēta (Eglīte et al. 1993). Latvijā suga pirmo reizi atrasta 2016. gadā Gaujas Nacionālajā parkā; atkārtoti tajā pašā atradnē tā konstatēta 2021. gadā. Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Iespējams, tā sastopama arī citviet Latvijā.
Populācija. Latvijā zināma tikai viena atradne, kurā ir viens indivīds. Eiropā kopumā suga nav apdraudēta (LC) (Christenhusz et al. 2017).
Dzīvotnes un ekoloģija. Tā ir mēreni mitru, kaļķainu, barības vielām nabadzīgu augteņu suga (Axmanová 2022a, b, c). Latvijā ir atrasta egļu-liepu-apšu mežā uz senu dolomīta lauztuvju nogruvumiem, gravā. Citviet Eiropā šī suga aug uz dolomītu un citu karbonātisku iežu klintīm (Chytrý et al. 2020).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā šīs sugas atradni apdraud mežizstrāde, kas var izraisīt straujas mikroklimata un gaismas apstākļu pārmaiņas sugas augtenē vai to pilnībā iznīcināt. Iespējams, nākotnē sugu apdraud klimata pārmaiņas, jo tai optimālas ir vēsas vasaras (Christenhusz et al. 2017).
Aizsardzība. Latvijā suga sastopama tikai Gaujas Nacionālajā parkā. Tā nav īpaši aizsargājama augu suga Latvijā, jo pirmoreiz atrasta tikai 2016. gadā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Mērķtiecīgi jāmeklē suga citviet tai piemērotās dzīvotnēs. Sugas atradnēs, ja tās ir mežā, nav pieļaujama mežizstrāde. Sugu ieteicams iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Summary. Green spleenwort – Asplenium viride. In Latvia, the species was found in 2016 for the first time, and then again in the same locality in 2021 (one individual, in the Gauja National Park). Both the AOO and the EOO are 4 km2. The species is probably present elsewhere in Latvia. In its only known locality, A. viride was found in a spruce-linden-aspen forest on old debris in a dolomite quarry, in a ravine. The only site of the species in Latvia is currently threatened by logging. Climate change may be a threat in the future, as cool summers are optimal for the species. Targeted surveys of the species in suitable habitats are necessary. Logging should not be permitted in the localities of A. viride. This species should be included on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
