Morfoloģija un bioloģija. Pieaugušas zaļās upjuspāres ķermeņa garums ir 50–60 mm. Melnā plecu svītra ir šaura (līdzīgajai melnkāju upjuspārei Gomphus vulgatissimus – plata). Vēdera posmu dzeltenais vai zaļais gareniskais zīmējums (skatoties no augšas) ir uz vēdera 8.–10. posma (melnkāju upjuspārei – nav), cerkas gaišas. Kājas divkrāsainas – melnas ar dzelteniem vai daļēji dzelteniem augšstilbiem. Kāpura garums pirms pieaugušā kukaiņa izlidošanas ir 28–32 mm, ķermenis garens, nedaudz saplacināts, galva ar izteikti lielām acīm, vēdera gals strups; ķermeņa krāsa tumšbrūna. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos – nav kūniņas stadijas. Pirms pārošanās brīdi lido tandēmā – tēviņš ar vēdera galā esošajām cerkām tur mātīti aiz priekškrūtīm. Olas dēj ūdenī, un tās attīstās 2–4 nedēļas. Kāpura stadija ilgst līdz nākamā gada vasarai. Gadā attīstās viena paaudze, un dzīves ilgums nepārsniedz gadu. Pieaugušās spāres sastopamas no jūnija sākuma līdz oktobra sākumam, bet visvairāk jūnija vidū – augusta beigās (Kalniņš 2017). Tās un kāpuri barojas galvenokārt ar citiem bezmugurkaulniekiem.
Izplatība. Izplatīta Palearktikā no Eiropas centrālās daļas līdz Baikāla ezeram galvenokārt mērenā klimata joslā. Eiropā izplatīta centrālajā un Z daļā, bet reti sastopama D daļā (GBIF 2022; iNaturalist 2022). Agrāk uzskatīta par Latvijā reti sastopamu sugu (Spuris 1998), bet pašlaik – vidēji plaši izplatīta suga (aptuveni 200 apakšpopulācijas). Lai gan tai piemēroti biotopi izplatīti visā valstī, tomēr tā ir izteikti nevienmērīga izplatība – ir divi vai trīs savstarpēji nesaistīti izplatības reģioni. Suga plaši izplatīta Vidzemē – Gaujas, Ogres, Salacas un Aiviekstes baseinos –, kur tai ir daudz gan senāku, gan jaunāku atradņu. Latgales DA daļā suga ir konstatēta relatīvi nelielā areālā, galvenokārt kopš 2000. gada. Kurzemē ir tikai atsevišķi sugas novērojumi, taču nevar izslēgt kļūdas sugas noteikšanā. Līdz šim zināms tikai viens drošs novērojums Kurzemes D daļā. Iespējams, sugas izplatību nosaka klimatiskie apstākļi, jo vairums sugas atradņu atrodas divos Latvijas klimatiskajos rajonos, kam raksturīgs lielāks mitruma daudzums, un tie ir ar vairāk kontinentālu klimatu (Kalniņš 2017). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 60 972 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 644 km2. Pamatojoties uz sugas apdzīvoto biotopu relatīvi plašo izplatību, uzskatāms, ka faktiskie EOO un AOO ir lielāki.
Populācija. Eiropā sugas populācija ir stabila, lai gan vēsturiski lielā daļā Eiropas tā mazinājusies pārsvarā ūdens piesārņojuma, eitrofikācijas un ūdensteču iztaisnošanas rezultātā. Latvijā katrā atradnē vai novērojumā konstatēti 1–10 indivīdi (atsevišķos gadījumos vairāk). Apakšpopulācijas pastāvēšanai teorētiski vajadzētu būt vismaz vairākiem desmitiem indivīdu. Pašreizējais skaita vērtējums pamatojas uz pieņēmumu, ka katrā apakšpopulācijā ir >100 indivīdu, un līdz ar to Latvijas reģionālās populācijas lielums vērtēts kā >50 000 indivīdu.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā suga apdzīvo dažādu lielumu upes (tostarp mazas, 2–5 m platas), bet nav sastopama strautos. Apdzīvotās upes vai to posmi ir vidēji strauji, ar smilšainu vai grantainu grunti, ar nelielu dūņu slāni un skraju veģetāciju vai bez tās. Tomēr atsevišķos gadījumos suga konstatēta ūdenstecēs ar relatīvi bagātu veģetāciju un dūņu slāni. Citur areālā apdzīvo dažādu lielumu upes un lielus strautus, retāk arī nelielus strautus un kanālus, kuru piekrastes vismaz daļēji ir nenoēnotas, tomēr to tuvumā ir koki vai krūmi. Suga apdzīvo ģeomorfoloģiski neietekmētas meandrējošas upes ar dabisku hidroloģisko režīmu – vairāk vai mazāk izteiktiem paliem, kas aizskalo dūņas un uzskalo smiltis, vasaras periodā veidojot atklātas smilšu vai citas minerālgrunts sēres vai liedagus. Veģetācija parasti vāji attīstīta (Kalniņš 2017). Pieaugušās spāres uzturas galvenokārt virs ūdensteces vai uz sauszemes – atklātās smilšu vai citas minerālgrunts sērēs vai liedagos ūdenstilpes tuvumā. Atsevišķi indivīdi novērojami arī relatīvi tālu no ūdensteces. Kāpuri uzturas uz ūdensteces gultnes, vietās bez augāja. Pēc barošanās stratēģijas tās ir vērotājas – medījot (arī sargājot teritoriju) pārsvarā sēž uz atklāta (bez augāja) substrāta; kāpuri nevis aktīvi meklē upuri, bet gaida to. Pieaugušās spāres ir aktīvas siltā, sausā, saulainā laikā, savukārt vēsās un mitrās dienās to aktivitāte mazinās; lietus laikā tās nav aktīvas.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā pašlaik nav konstatēti sugu būtiski negatīvi ietekmējoši faktori, taču tās populācija ir nedaudz mazinājusies mazo HES būvniecības un citu uzpludinājumu dēļ. Dažviet sugu negatīvi ietekmē ūdensteču aizaugšana ar ūdensaugiem un aļģēm, kas mazina straumes ātrumu un skābekļa daudzumu, nosedz minerālgrunti un veicina dūņu slāņa veidošanos. Atsevišķās ūdenstecēs dzīvotnes kvalitāti mazina piekrastes joslās augošo koku radītais vienlaidu noēnojums. Daļu apakšpopulāciju negatīvi ietekmē bebri, kas veido uzpludinājumus, kuros uzkrājas nogulumi, paaugstinās ūdens temperatūra un mazinās skābekļa daudzums. Minētais pašlaik ietekmē nelielu zināmās reģionālās populācijas daļu un izraisa vai ar augstu ticamību var izraisīt samazinājumu nākotnē. Suga novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT), jo tai ir neliela apdzīvotā platība.
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzībai jāparedz iespēju veidot mikroliegumus. Aptuveni 130 no apmēram 200 apakšpopulācijām atrodas ĪADT, piemēram, dabas liegumā “Lubāna mitrājs”, Gaujas Nacionālajā parkā, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”. Apakšpopulācijas ārpus ĪADT netiek aizsargātas. Lai mazinātu apdraudējumu, jāplāno pasākumi dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanai meliorācijas ietekmētajās upēs un strautos, bebru darbības ierobežošanai upēs un strautos u. c. Jāveic pētījumi par sugas izplatību un sastopamību, kā arī biotopiem un ekoloģiju Latvijā.
Autori: Mārtiņš Kalniņš*, Zane Pīpkalēja.
Summary. Green snaketail – Ophiogomphus cecilia. Palaearctic species, found from Central Europe to Lake Baikal, mainly in temperate climates (GBIF, 2022). A species of moderate and patchy distribution in Latvia (~200 subpopulations) (Kalniņš 2017). The EOO is 60,972 km2, and the AOO – 644 km2. Based on the relatively wide distribution of suitable habitats across the country, the potential EOO and AOO are considered to be higher. The current regional population size in Latvia is estimated to be >50,000 individuals. In Latvia, the species inhabits rivers of different sizes, moderately fast flowing, with sandy or gravelly substrates, a small layer of silt and sparse or no vegetation. The species inhabits geomorphologically undisturbed rivers – meandering, with a natural hydrological regime (Kalniņš 2017). Adult dragonflies are mainly observed above the watercourse or on land – on open sand or other mineral soils or on sandbanks near the watercourse. Larvae live on the bottom of the watercourse in places without vegetation. No significant negative factors affecting the subpopulation in Latvia have been identified at present, but it has declined slightly with the construction of small hydroelectric power plants and other impoundments. In some places the species is negatively affected by the overgrowth of watercourses, which reduces the flow velocity and oxygen content, covers the mineral substrate and promotes the formation of a silt layer. Some subpopulations are negatively affected by beaver activity, i.e. the construction of dams. The species is assessed as Near Threatened (NT) primarily due to its small AOO. It is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Spuris 1998). It is a species of EU importance and is protected in Latvia. The species needs to be included on the list of protected species for which micro-reserves can be established. About 130 of the ~200 subpopulations are in protected areas. Subpopulations outside these areas are not protected. Conservation measures include restoring the natural hydrological regime in watercourses affected by drainage, restricting beaver activity, etc. Studies of the distribution and abundance of the species, as well as studies of their habitats and ecology, are needed to improve species conservation.
Literatūras saraksts
